Rinkēvičs: Ungārijas prezidenta neierašanās uz NATO samitu nav jāuztver kā īpašs signāls
Ungārijas prezidenta Tamāša Šujoka neierašanās uz NATO Austrumu flanga valstu samitā nav jāmeklē kādi atklāti vai slēpti signāli, otrdien pirms NATO Austrumu flanga valstu samita sākuma žurnālistiem izteicās Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.
Rinkēvičs atzīmēja, ka Ungārija ir pārstāvēta vēstnieka līmenī, tātad Ungārija esot "daļa no šī procesa". Latvijas prezidents pauda vēlmi vairāk koncentrēties uz to, lai valstis varētu vienoties par kopīgu rīcību pirms NATO samita Vašingtonā, ASV. Viņš arī piebilda, ka tā mēdz notikt un kādā brīdī viens vai otrs prezidents pēdējā mirklī nevar ierasties, taču līdz pagājušās nedēļas beigām Ungārijas prezidenta dalība samitā bijusi plānota.
Runājot par samitu, Latvijas prezidents akcentēja, ka savā ziņā tas ir vēsturisks, jo pirmo reizi būs iespēja daudzus jautājumus pārrunāt kopā ar Somijas prezidentu Aleksandru Stubu un Zviedrijas premjeru Ulfu Kristersonu.
Rinkēviča ieskatā, drošības jautājumi nav dalāmi NATO Austrumu un Ziemeļu flangā, valstīm ir daudz kopīgu izaicinājumu.
Viņš norādīja, ka samita laikā tā dēvētā Bukarestes deviņnieka valstis, Somija un Zviedrija koordinēs savu nostāju pirms gaidāmā NATO samita Vašingtonā. Latvijas prezidents arī norādīja, ka patlaban nav pietiekami daudz balsu, lai Ukrainu ielūgtu pievienoties aliansei, taču Vašingtonā ir jādod divi skaidri signāli - Ukraina būs NATO dalībvalsts un kas tiks darīts, lai tas notiktu ātrāk.
Tāpat samitā plānots pārrunāt NATO Austrumu flanga valstu drošību. Latvijas prezidents īpašu uzmanību vērsa uz hibrīduzbrukumiem, kas gluži nav kvalificējami kā Ziemeļatlantijas līguma 5.panta jautājums, taču tas, pēc viņa domām, ir gana nopietni. Prezidents arī norādīja, ka tiks pārrunāts jautājumu loks, kas skar praktisku aizsardzības spēju stiprināšanu.
LETA jau rakstīja, ka Rīgā šodien pirmo reizi notiek NATO Austrumu flanga valstu samits, kurā tiksies tā dēvētais Bukarestes deviņnieks, kas tika izveidots 2015.gadā kā platforma Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas, Slovākijas un Ungārijas pārstāvju apspriedēm.