tiprināt reģiona drošību un stabilitāti ir Latvijas un Zviedrijas prioritātes, pirmdien tikšanās laikā ar Zviedrijas ārlietu ministru Tobiasu Bilstrēmu sacīja ārlietu ministre Baiba Braže (JV).
Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), sarunā abi ārlietu ministri pārrunāja aktuālo drošības situāciju, iespējas paplašināt divpusējo un reģionālo sadarbību, tajā skaitā kritiskās infrastruktūras aizsardzībā. Tāpat sarunu fokusā bija turpmākais atbalsts Ukrainai, tostarp sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, kā arī NATO, Eiropas Savienības un citas starptautiskās aktualitātes. Tikšanās laikā pārrunāta turpmākā sadarbība hibrīddraudu un dezinformācijas risku mazināšanā.
Tikšanās laikā Bilstrēms vēlreiz uzsvēra Zviedrijas gatavību 2025.gada sākumā pievienoties Kanādas vadībā izvietotajiem NATO paplašinātās klātbūtnes spēkiem Latvijā, norāda ĀM.
Ārlietu ministri bija vienisprātis, ka pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā kritiski svarīgi ir stiprināt sadarbību NB8 (Ziemeļvalstis un Baltijas valstis) un citos starptautiskos formātos, jo patlaban jebkurš sadarbības formāts ir stratēģiski jāizmanto, lai spēcinātu divpusējo sadarbību, visa reģiona drošību, kā arī nodrošinātu kopīgu atbalstu Ukrainai un tās rekontrukcijai.
Ministrijā pauž, ka, gatavojoties NATO samitam Vašingtonā, ministri pārrunāja prioritātes, tajā skaitā vienošanos par atbalsta pakotni Ukrainai, ar kuru NATO sniegtu nozīmīgu militāru un finansiālu atbalstu tai ilgtermiņā. Abi ministri uzsvēra nepieciešamību turpināt sabiedroto diskusiju par NATO politiku pret Krievijas agresiju, lai stratēģiski un efektīvi ierobežotu tās spējas atjaunot bruņotos spēkus un kopumā apdraudēt eiroatlantisko drošību.
Kontekstā ar NATO 75.gadskārtai veltīto samitu Vašingtonā, Braže norādīja, ka tas varētu iezīmēt vēsturisku pagrieziena punktu alianses vēsturē - samitā absolūts vairākums NATO sabiedroto būs sasnieguši vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) ieguldījuma aizsardzībā un atsevišķi sabiedrotie pat krietni vairāk. Latvija un pārējās Baltijas valstis šo mērķi jau ir pārsniegušas - pašlaik Latvijas iemaksas aizsardzībā veido 3,11% no IKP. Arī Zviedrijas ieguldījums jau ir pārsniedzis 2% no IKP.
LETA jau vēstīja, ka pirmdien Braže darba vizītē tikās ar Zviedrijas ārlietu ministru Bilstrēmu, Zviedrijas parlamenta pārstāvjiem, kā arī apmeklēja Stokholmā tradicionālo Pirmdienu mītiņu Normalmes laukumā.