Zīle gandarīts, ka "īsti Ždanokas mantinieki" netika ievēlēti EP

© Ģirts Ozoliņš/MN

Eiropas Parlamentā (EP) atkārtoti ievēlētais Roberts Zīle (NA) ir gandarīts, ka no Latvijas Eiroparlamentā nav iekļuvuši prokremliski noskaņoti politiķi jeb "īsti [Tatjanas] Ždanokas mantinieki".

Politiķa vērtējumā, 17 000 vēlētāju, kas nobalsoja par Nacionālo apvienību (NA), ir ļoti daudz. Zīle atminējās, ka iepriekšējais partijas labākais rezultāts bijis 2004.gadā, kad NA saņēma 29% vēlētāju atbalstu.

"Mēs mobilizējām savus vēlētājus, "Vienotība" - savus," komentējot vēlēšanas rezultātu, uzsvēra EP deputāts. Arī pārējās partijas, kas saprot esošo ģeopolitisko situāciju, mobilizēja savus vēlētājus, uzskata Zīle.

Politiķis atzīmēja, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons, nesagaidot oficiālos EP vēlēšanu rezultātus, atlaidis parlamentu un paziņojis par ārkārtas vēlēšanām, savukārt Belģijas liberāļu partijas premjerministrs Aleksandra de Kro ir atkāpies.

Zīle sagaida, ka būs būtiskas pārmaiņas arī citās Eiropas valdībās.

Kā ziņots, Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā uzvarējusi JV, otrajā vietā atstājot NA, un abi politiskie spēki tikuši katrs pie diviem EP deputāta mandātiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) oficiāli publicētie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Savukārt "Latvijas attīstībai" (LA), "Apvienotais saraksts" (AS), "Progresīvie", "Saskaņa" un "Latvija pirmajā vietā" (LPV) vēlēšanās ieguvušas katra pa vienam EP deputāta mandātam.

EP vēlēšanās Latvijā lielāko vēlētāju atbalstu - 25,07% - ieguvusi JV, bet otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas NA ar 22,08% vēlētāju balsu. Abi šie politiskie spēki būtiski atrāvušies no sekotājiem.

LA ieguvusi 9,36% vēlētāju balsu, bet AS - 8,18%. Vienlaikus "Progresīvie" ieguvuši 7,42% balsu, bet "Saskaņa" - 7,14%. Savukārt LPV ieguvusi 6,16% balsu, liecina CVK apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Tikmēr pārējām partijām nav izdevies pārsniegt 5% slieksni. "Suverēnā vara" ieguvusi 2,62% vēlētāju balsu, Zaļo un zemnieku savienība - 2,28%, "Apvienība Jaunlatvieši" - 2,13%, partija "Stabilitātei" ieguvusi 1,98% vēlētāju balsu, "Centra partija" - 1,72%, "Jaunā konservatīvā partija" saņēmusi 1,5% balsu.

Savukārt zem 1% balsu saņēmusi partija "Tauta. Zeme. Valstiskums", kas ieguva 0,58% vēlētāju atbalstu, kā arī "Tautas varas spēks", kas ieguvis 0,34%, un kustība "Par!", kas saņēmusi 0,32% balsu, liecina CVK apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

No JV ievēlēts Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete, bet no NA - Zīle un Rihards Kols.

LA Eiroparlamentā pārstāvēs Ivars Ijabs, AS - Reinis Pozņaks, "Progresīvos" - Mārtiņš Staķis, "Saskaņu" - Nils Ušakovs, bet LPV - Vilis Krištopans.

CVK oficiāli publicētie provizoriskie vēlēšanu rezultāti gan var nedaudz var mainīties, jo vēl nav saskaitīti pasta balsošanas rezultāti. Iespēju balsot pa pastu izmantojuši 1497 Latvijas pilsoņi.

Vēlēšanu rezultātus oficiāli plānots apstiprināti CVK sēdē nedēļas laikā.

Iepriekšējās EP vēlēšanās, 2019.gadā, JV ieguva 26,24% balsu. Otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojās "Saskaņa", par kuru balsis atdeva 17,45% vēlētāju, bet par NA toreiz nobalsoja 16,4% vēlētāju. Apvienību "Attīstībai/Par!" (AP) 2019.gadā atbalstīja 12,42% vēlētāju, bet partiju "Latvijas Krievu savienība" - 6,24% balsstiesīgo. Attiecīgi JV, "Saskaņa" un NA pirms pieciem gadiem notikušajās vēlēšanās ieguva pa diviem mandātiem EP, bet AP un LKS - pa vienam.

Politika

Vācijas ekonomikas izpētes institūti ceturtdien izteikuši pesimistiskas izaugsmes prognozes 2025.gadam, Eiropas lielākajai ekonomikai saskaroties ar politiskajiem riskiem gan iekšzemē, gan ārvalstīs.

Svarīgākais