Eksperts: JV iespējamā divu EP deputātu mandātu izcīnīšana uzskatāma par uzvaru aizvadītajās vēlēšanās

Partijas "Jaunā vienotība" (JV) iespējamā divu Eiropas Parlamenta (EP) deputātu mandātu izcīnīšana varētu tikt uzskatīta par uzvaru aizvadītajās vēlēšanās, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis.

Taujāts, vai to pašu var teikt arī par Nacionālo apvienību (NA), politologs vērtēja, ka 2019.gada EP vēlēšanās divu mandātu saņemšana politiskajam spēkam bija pārsteidzoši labs rezultāts, ko viņi ir saglabājuši arī šajās vēlēšanās.

"NA var pateikties divām lietām - pirmkārt, Roberts Zīle ir pietiekami labi sevi parādījis kā eiropeisks politiķis. Protams, tur lielā mērā atblāzmojas nacionālā politika. Otrkārt, NA laicīgi nonāca opozīcijā, kur partijas pārstāvji pietiekami veiksmīgi arī strādā, nesagraujot savus reitingus. Divi iespējamie mandāti ir kā bonuss par to," sacīja politologs.

Aicināts komentēt citu partiju iespējamo sniegumu EP vēlēšanās, Rajevskis uzsvēra, ka visas partijas, kuras potenciāli ir tikušas pie mandāta, ir centriskas partijas - praktiski neviena no tām nav radikāla. "Stāsts ir par centru. Nekā radikāla. Viss tādā labā ziņā ir pelēks un parasts, kas varbūt ir arī ļoti labi, ja skatāmies ilgtermiņa politiskās attīstības ziņā, ka mums nav radikāļu uzliesmojums," teica politologs.

Pievēršoties līdzdalības rādītājiem, speciālista skatījumā tie liecina, ka uz EP vēlēšanām neatnāca krievvalodīgie Latvijas pilsoņi, bet "latvieši atnāca ar uzviju un palielināja balsu apjomu". Iespējams, tieši tāpēc partija "Stabilitātei" palikusi "aiz svītras".

"Ja JV un NA ir katrai pa diviem mandātiem, skaidrojums varētu būt vienkāršs - krievvalodīgos Latvijas pilsoņu zemo līdzdalību aizstāja latviešu līdzdalība, kas ir augstāka nekā iepriekšējās, 2019.gada EP vēlēšanās," sacīja politologs, piebilstot, ka tas arī partijām iedeva centriskās balsis, jo prasti uz vēlēšanām neaiziet radikāļi, bet gan centriskais vēlētājs.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka EP vēlēšanās Latvijā līderos ir partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) un Nacionālā apvienība (NA), liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

JV un NA varētu būt ieguvušas pa diviem mandātiem EP, savukārt AS, "Latvija pirmajā vietā", "Progresīvie", "Saskaņa" un "Latvijas attīstībai" - pa vienam mandātam, pārējiem politiskajiem spēkiem paliekot "aiz svītras".

Centrālā vēlēšanu komisija oficiālos vēlēšanu rezultātus atklās tikai pusnaktī naktī uz pirmdienu.

Jau ziņots, ka EP vēlēšanās kopumā Latvijā kandidēja 16 saraksti.