Eksperts skaidro, kāpēc Latvijā iedzīvotāji kūtri dodas uz EP vēlēšanām

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu zemo aktivitāti var skaidrot ar iedzīvotāju ikdienas problēmām nenozīmīgu jautājumu skatīšanu, aģentūrai LETA pauda Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docētājs Klāvs Sedlenieks.

Viņš skaidroja, ka, lai gan Latvijai kopumā ir svarīgs Ukrainas situācijas jautājums, pārējie EP skatāmie jautājumi ir vēl attālāki no Latvijas iedzīvotāju ikdienas problēmām.

Sedlenieks sacīja, ka pēdējā laikā nav notikušas migrācijas krīzes, kas vēlētājus varētu interesēt, kā arī par globālo sasilšanu cilvēki nav pietiekami informēti un nav skaidrs, ko ievēlētie deputāti varēs mainīt. Cilvēkiem nav skaidra pārliecība, ka līdzdalība vēlēšanās palīdzēs veikt radikālas izmaiņas.

Tāpat viņš pauda, ka iepriekšējo dienu balsojumos aktivitāte bija zemāka nekā iepriekšējajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, kā arī to, ka kopumā šogad vēlētāju aktivitāte būs līdzīga kā iepriekš vai arī zemāka.

Sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" direktors Arnis Kaktiņš, komentējot vēlētāju aktivitāti un salīdzinot to ar 2019.gada vēlēšanām, norādīja, ka ir diezgan pašsaprotams, triviāls secinājums, ka ļoti iespējams, ka beigās summārā aktivitāte drīzāk varētu būt mazāka nekā tādi pati vai lielāka, salīdzinot ar 2019.gadu.

Kaktiņš arī neuzskata, ka, ja iepriekšējā balsošanā iecirkņi darbotos tikai vakaros, piemēram, būtu aizgājuši nobalstot 20% vēlētāji. Iepriekšējā balsošana ir uzskatāma kā opcija un pretimnākšana.

Pētījumi liecinot, ka var atrast daudz ieganstus un aizbildinājumus, kāpēc pilsoņi nav aizgājuši uz vēlēšanām. "Tā patiesība ir tāda, ka, ja tev ir pilsoniskā apziņa un saproti par ko ir stāsts un apzinies vēlēšanu nozīmi, tad tu atradīsi iespēju nobalsot," uzsvēra eksperts.

Vienlaikus Kaktiņš nav pesimistiski noskaņots, jo daļa vēlētāju tomēr aizgājuši nobalsot, kas nozīmē, ka vēlēšanas būs notikušas un deviņi deputāti EP tiks ievēlēti. "Tas jau pats galvenais," uzsvēra Kaktiņš.

Jau vēstīts, ka sestdien Latvijā notiek EP vēlēšanas.

Kopumā EP vēlēšanās var piedalīties 1,541 miljons Latvijas iedzīvotāju.

Balsstiesīgajiem pilsoņiem ir tiesības balsošanai izvēlēties jebkuru vēlēšanu iecirknī Latvijā vai ārvalstīs. EP vēlēšanās balsot var no plkst.8 līdz 20.