Nav pilnīgi pašsaprotami, ka Urzula fon der Leiena turpinās vadīt Eiropas Komisiju, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sociālo zinātņu fakultātes pētniece un lektore Vineta Kleinberga.
Viņasprāt, tas ir saistīts ar to, vai Eiropas Tautas partija (ETP) tiešām vēlēšanās iegūs visvairāk balsu. Tāpat patlaban nav skaidrs, vai ETP varēs piedāvāt tādu koalīciju, kas Eiropadomei šķitīs pārliecinoša.
Pētniece norādīja, ka Līgums par ES neparedz, ka obligāti ir jāapstiprina kandidāts no partiju grupas, kas iegūs vislielāko balsu skaitu EP vēlēšanās. Ir jāizvirza un jāapstiprina kandidāts, kurš spēj nodrošināt vairākumu EP.
"Ja Eiropadome redzēs, ka fon der Leiena nespēs nodrošināt vairākumu, tā skatīsies uz alternatīvām. Jautājums, kas varētu būt šīs alternatīvas. Interesanti, ka, piemēram, Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa un Identitāte un demokrātija nav izvirzījuši savus kandidātus, tādējādi pasakot, ka viņi šajā procesā neiesaistās, sagaidīs vēlēšanu beigas un tad skatīsies, kas varētu būt potenciālie kandidāti," sacīja Kleinberga.
Viņasprāt, fon der Leiena būs dilemmas priekšā. Viņa būs spiesta solīt, piekrist visāda veida kompromisiem, lai tikai spētu nodrošināt vairākumu. Pētniece pieļāva, ka tas ir viens no iemesliem, kāpēc ir maz ilūziju, ka Eiropa varētu turpināt attīstīties uzņemtajā virzienā, jo kompromisi būs jāpanāk. Kleinberga atzīmēja, ka bieži vien EK prezidenta amatu skata kontekstā ar citiem augstiem amatiem Eiropā - būs jāieceļ Eiropadomes prezidents un jauns augstais pārstāvis ārlietās.
"Parasti šajā procesā mēģina nodrošināt reģionālo un dzimumu līdzsvaru. Ja fon der Leienu izvirza un apstiprina EK vadītāja amatā, visticamāk, augstajam pārstāvim - ņemot vērā Krievijas īstenoto karu Ukrainā un drošības jautājumu aktualitāti - vajadzētu virzīt kādu no mūsu reģiona. Tas varētu būt soms, polis vai arī tikpat labi latvietis vai latviete. Fon der Leienas apstiprināšana uz nākamo termiņu nav 100% droša. Tas ir atkarīgs no kalkulēšanas spējām, kurš iegūs balsu vairākumu EP, un tā, vai ETP būs gatavi piekāpties un pieņemt kompromisus," teica pētniece.
Savukārt Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) ES programmas vadītājas, RSU vieslektores Aleksandras Palkovas ieskatā fon der Leiena varētu tikt pie otra termiņa, jo ne velti ETP viņu ievēlēja par vadošo kandidāti, padarot par vienīgo politiskā spēka kandidāti šim amatam.
Viņa norādīja, ka fon der Leiena nesaskaras ar popularitātes problēmām, kas saistīts ar viņas darbu šī sasaukuma laikā, kas bija sarežģīts.
Eksperte akcentēja, ka, apzinoties ģeopolitisko situāciju un tās nopietnību, fon der Leienai bija panākumiem bagāts termiņš, uz ko Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi noteikti skatīsies. Viņasprāt, jautājums ir, ar kādu mandātu tālāk nāks fon der Leiena.
"Pieļauju, ka viņas prioritātes varētu būt ES paplašināšanās, drošība un ārpolitika, tostarp, protams, demokrātijas vērtības. Ja iepriekš tas bija Eiropas zaļais kurss, ar kuru viņa nāca klajā, šoreiz akcents varētu būt uz ES paplašināšanos un drošību. Ne velti mēs runājam par drošības komisāra amata izveidi, kas noteikti arī tiks izveidots jaunajā komisijā," sacīja LĀI ES programmas vadītāja, piebilstot, ka fon der Leienas vīzija par politiku tagadējā ģeopolitiskajā situācijā būs pārāka nekā citiem iespējamiem kandidātiem uz šo amatu.
LETA jau rakstīja, ka ES dalībvalstu pilsoņi šonedēļ dodas pie balsošanas urnām, lai uz nākamajiem pieciem gadiem ievēlētu EP, un aptaujas liecina, ka savas pozīcijas nostiprinās nacionālkonservatīvās un eiroskeptiskās partijas.
Vēlēšanās, kas notiek līdz 9. jūnijam, izšķirsies arī nākamās EK sastāvs, kā arī pašreizējās EK prezidentes fon der Leienas liktenis, viņai pretendējot uz vēl vienu pilnvaru termiņu.