Saeimas deputāta Aināra Šlesera partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) un bijušā Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča dibinātās partijas "Kopā Latvijai!" kopīgais starts 2025.gada pašvaldību vēlēšanās ļaus apvienot vēlētāju balsis Latgalē, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.
Ekspertes ieskatā, Šlesers apzinās, ka, iespējams, Latgales reģionā viņam ir pietiekami pateicīgs elektorāts, jo, kamēr Rēzeknē bija stabils atbalsts Bartaševiča partijai, Latgalē bija diezgan grūti ienākt vēl kādam līdzīga rakstura politiskajam spēkam.
"Patlaban, kad Bartaševičs vairs nav īsti pārliecināts, kā viņam veiksies gaidāmajās vēlēšanās, šī ir tāda savstarpēji izdevīga kombinācija. No vienas puses bijušais Rēzeknes mērs negrib zaudēt savu politisko ietekmi. Acīmredzot, viņš pieļauj, ka aizvadīto notikumu rezultātā, viņa svars varētu mazināties un atbalsts vēlēšanās varētu būt mazāks. Savukārt, ja viņš atrod sev draudzīgu partneri, ar kura ievēlēšanu viņš vismaz neformāli varētu saglabāt kaut kādu statusu, tad Šleserā viņš šādu partneri ir saredzējis," teica Metla-Rozentāle.
Pēc politoloģes paustā, Šlesers, iespējams, redz, ka viņš kaut kādā mērā var izpelnīties Bartaševiča atbalstītāju simpātijas. Ja vēlētāji varbūt nebalsos par Bartaševiču, tad viņi, iespējams, nepiesliesies "lielajām, labējām partijām", bet vieglāk pārorientēsies uz tādu partiju kā LPV.
Metla-Rozentāle norādīja, ka Bartaševičam un Šleseram kaut kādā mērā ir līdzīgas vērtības, ko viņi dažādās tikšanās reizēs nav slēpuši - viņi vienādi skatās uz ekonomiku, dažādiem sadarbības modeļiem, par Krieviju un citiem jautājumiem.
Eksperte pauda nostāju, ka kopīgais starts pašvaldību vēlēšanās ir izdevīgs darījums abām pusēm - vienai partijai nāk klāt elektorāts no Bartaševiča partijas, savukārt bijušajam Rēzeknes mēram varbūt izdodas vismaz neformāli saglabāt ietekmes sviras Rēzeknē.
LETA jau rakstīja, ka partiju vienošanās tekstā pausts, ka abas puses "kategoriski nosoda" valdības iniciēto Rēzeknes pašvaldības domes atlaišanu, kuras "patiesais mērķis ir bezkaunīgi aizvietot iedzīvotāju vēlētus pārstāvjus ar no augšas ieceltiem pagaidu administratoriem, kas rada bīstamu precedentu, lai politiski izrēķinātos ar jebkuru Latvijas pašvaldību".
Jau ziņots, ka Saeimā ir nonācis valdības virzītais Rēzeknes pilsētas domes atlaišanas likumprojekts, taču tas pirms pirmā lasījuma neguva atbildīgās komisijas atbalstu pēc Saeimas Juridiskā biroja atzinuma, ka neesot juridiskā pamatojuma Rēzeknes domes atlaišanai.
Ar šo likumu plānots, ka Saeima atlaidīs Rēzeknes domi, ņemot vērā, ka tā ir "demonstrējusi sistemātisku nekompetenci un veikusi apzināti prettiesiskas darbības, kas saistītas ar pašvaldības 2023.gada budžeta izstrādi, pieņemšanu un izpildi, kā arī 2024.gada budžeta izstrādi un pieņemšanu".
Kā ziņots, Bartaševiča vadībā pilsēta nonāca smagās ekonomiskās grūtībās, vairs nespējot pildīt savas finanšu saistības. 2023.gada rudenī Rēzeknes pilsētā tika konstatēti finanšu pārkāpumi, kas noveda pie nespējas segt finanšu saistības. Šādos apstākļos vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Bartaševiču atstādināja no amata. Viņš savu atstādināšanu ir apstrīdējis tiesā.
"Kopā Latvijai" sākotnēji centās panākt Rēzeknes domes atlaišanu un ārkārtas vēlēšanas, taču no valdības puses attiecīgi soļi nesekoja, tā vietā faktiski piespiežot Rēzeknes domes valdošo koalīciju tomēr pieņemt sabalansētu 2024.gada budžetu un ievēlēt jaunu domes priekšsēdētāju.
"Kopā Latvijai" dibināta pērnā gada aprīlī.