Baltijas valstu ārlietu ministri piedalās protesta mītiņā Gruzijā; Tbilisi mērs nav apmierināts [papildināts]

Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Islandes ārlietu ministri trešdien Gruzijas apmeklējuma laikā arī teica runas mītiņā pie Gruzijas parlamenta ēkas Tbilisi, kura dalībnieki protestēja pret Gruzijā pieņemto "ārvalstu aģentu" likumu.

Protestētāji ar vētrainiem aplausiem sveica atnākušos ministrus, kas no tribīnes paziņoja, ka vēlas redzēt Gruziju Eiropas Savienībā (ES).

Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis no tribīnes jautāja "Kur mēs ejam?" un saņēma mītiņa dalībnieku skaļu atbildi "Uz Eiropu!".

Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna paziņoja, ka gruzīnu tauta nekad nepaliks bez Eiropas. "Mana valsts šodien ir Eiropas Savienības un NATO locekle. Bez Eiropas palīdzības mūsu valstij es nestāvētu jūsu priekšā kā brīvās Igaunijas ārlietu ministrs. Gruzīniem ir jāzina, ka Eiropa vienmēr būs ar jums," sacīja Cahkna.

Protesta akcijas organizētāji uzdāvināja ministriem sporta krekliņus ar nelaiķa Gruzijas premjerministra Zurabas Žvanijas vārdiem "Es esmu gruzīns, tātad esmu eiropietis".

Tikmēr Gruzijas galvaspilsētas Tbilisi mērs, valdošās partijas "Gruzijas sapnis" politiķis Kaha Kaladze paudis neapmierinātību ar to, ka Baltijas valstu un Islandes ārlietu ministri trešdien ieradušies pie protestētājiem, kas galvaspilsētā bija sapulcējušies pie parlamenta ēkas, vēsta telekanāls "Mtavari".

"Ir mēģinājums no ārpuses valstī sarīkot apvērsumu, revolūciju. Piemērs tam ir pat tie ārzemnieki, kas ieradās un devās tieši uz mītiņu," telekanāla "Rustavi 2" ēterā pauda politiķis.

"Tā nav draudzība, tas ir tiešs naidīgums, tas ir mēģinājums valstī uzkurināt polarizāciju," sacīja Kaladze.

Nopēlumu Eiropas valstu ministriem paudis arī Gruzijas parlamenta spīkers Šalva Papuašvili, vēsta "Radio Brīvība" projekts "Eho Kavkaza".

"Vēršanās pie satrauktu jauniešu grupas, ko vada radikālās opozīcijas partijas, kas iestājas pret valdību, un saukt viņus par "visu nāciju" - tā ir uzvedība, ko varētu sagaidīt no padomju vai krievu propagandistiem, bet nevis no Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts ārlietu ministra," platformā "X" norādīja parlamenta spīkers.

"Turklāt palīdzība demokrātiski ievēlētas valdības gāšanā tāpēc, ka jums nepatīk viņu pieņemtais likums, izklausās kā kaut kas tāds, kas ir nokopēts no padomju dziesmas," piebilda Papuašvili.

LETA jau rakstīja, ka Gruzijas parlaments otrdien, 14.maijā, pieņēma pretrunīgi vērtēto likumu par ārvalstu ietekmi, kas izraisījis nedēļām ilgus masu protestus. Likumdevēji nobalsoja 84 balsīm "par" un 30 balsīm "pret", pieņemot likumu trešajā un galīgajā lasījumā. ES otrdien brīdināja Gruziju, ka likuma pieņemšana kavēs tās centienus pievienoties blokam.

"ES dalībvalstīm ir skaidrs, ka, ja šis likums tiks pieņemts, tas būs nopietns šķērslis Gruzijai tās Eiropas perspektīvā," sacīja ES augstākā pārstāvja ārpolitikas un drošības politikas jautājumos Žuzepa Borela preses sekretārs Pēters Stano.

Gruzijā notiek masveidīgi protesti pret valdību kopš 9.aprīļa, kad valdošā partija "Gruzijas sapnis" atkārtoti iesniedza parlamentā šī likuma projektu. Tas notika gadu pēc tam, kad tā protestu dēļ bija spiesta atsaukt gandrīz identisku priekšlikumu.

Likums paredz, ka nevalstiskajām un plašsaziņas līdzekļu organizācijām, kas saņem vairāk nekā 20% ārvalstu finansējuma, būs jāreģistrējas kā organizācijām, kas "darbojas ārvalsts interesēs". Šī frāze ir vienīgā atšķirība salīdzinājumā ar pagājušajā gadā atsaukto projektu, kurā bija teikts, ka šīm organizācijām jāreģistrējas kā "ārvalstu ietekmes aģentiem".

Likuma pretinieki dēvē to par "Krievijas likumu" un norāda, ka likuma pieņemšana kavētu Gruzijai realizēt mērķi pievienoties ES, kas pagājušajā gadā piešķīra valstij sen kāroto kandidātvalsts statusu. ES, ASV un ANO bija aicinājušas Gruziju nepieņemt šo likumu.