Otrdiena, 21.maijs

redeem Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs

arrow_right_alt Politika

Mieriņa: Pašlaik nav juridiskā pamatojuma Rēzeknes domes atlaišanai

© Dmitrijs Suļžics/MN

Atbildīgo amatpersonu paustais liecina, ka pašlaik nav juridiskā pamatojuma Rēzeknes domes atlaišanai, aģentūrai LETA sacīja Saeimas priekšsēdētāja, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķe Daiga Mieriņa.

Mieriņa norādīja, ka šodien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā bija iespēja dzirdēt parlamenta Juridiskā biroja viedokli, ka nav konstatēti tādi būtiski pārkāpumi, kas būtu veikti vairākkārtīgi, sistemātiski, un ka līdz ar to pastāvot augsti satversmības riski - vai šāds lēmums atbildīs Satversmei un spēkā esošajiem likumiem.

Politiķe atzīmēja, ka komisijas sēdē arī Finanšu ministrijas (FM) pārstāve norādīja, ka Rēzeknes domes darbībā ir notikusi būtiska virzība, veicot nepieciešamos precizējumus finanšu lietās un ka valstij nav pamata Rēzeknei nepiešķirt aizdevumu.

Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka šajā jautājumā svarīgākais ir tiesiskuma ievērošana. Mieriņa vērsa uzmanību, ka uz viņas jautājumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji komisijas sēdē nav varējuši atbildēt, vai pašvaldībai ir kādas grūtības pašlaik veikt tās autonomās funkcijas. Pašlaik nav pamata domāt, ka tā būtu, nav pamata uzskatīt, ka Rēzeknes novada dome būtu rīcības nespējīga, skaidroja politiķe.

Mieriņa norādīja, ka Rēzeknes domes darbībā ir bijušas kļūdas un pārkāpumi, bet dome tagad tos novērsusi un praktiski ir iespējama tās tālākā darbība.

Tāpēc komisijas sēdē ZZS deputāti šodien balsojumā atturējās, savukārt ZZS frakcija kopīgi lems, kā rīkoties balsojumā Saeimā.

Kā ziņots, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, balsīm daloties uz pusēm, šodien atbalstu nesaņēma valdības virzītais Rēzeknes pilsētas domes atlaišanas likumprojekts.

Tomēr par likumprojektu vēl būs jābalso Saeimai. Kā norādīja komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR), balsojums parlamenta sēdē pirmajā lasījumā gaidāms 23.maijā.

Ja parlaments to konceptuāli atbalstīs, pie tā vēl būs jāstrādā visdrīzāk arī otrajā un trešajā lasījumā.

Kā ziņots, plānots, ka ar šo likumu Saeima atlaidīs Rēzeknes domi, ņemot vērā, ka tā ir pieļāvusi "Likuma par budžetu un finanšu vadību", likuma "Par pašvaldību budžetiem" un Pašvaldību likuma pārkāpumus, nenodrošinot likumos noteikto funkciju izpildi un neievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) norāda, ka dome demonstrējusi sistemātisku nekompetenci un veikusi apzināti prettiesiskas darbības, kas saistītas ar pašvaldības 2023.gada budžeta izstrādi, pieņemšanu un izpildi, kā arī 2024.gada budžeta izstrādi un pieņemšanu.

Pārraugošās valsts pārvaldes institūcijas nav guvušas pārliecību, ka pašvaldības finanšu situācija pie esošās domes varētu mainīties. Tas apdraudot pašvaldības autonomo funkciju izpildi un administrācijas darbības nodrošināšanu.

Likumprojekts paredz pašvaldībā iecelt pagaidu administrāciju. Tās vadītāja būtu bijusī Uzņēmuma reģistra vadītāja, juriste Guna Puce, bet viņas vietnieki - Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektore, ekonomikas zinātņu doktore Iveta Mietule un bijušais Rīgas būvvaldes vadītājs Jānis Belkovskis.

Pagaidu administrācijas sastāvs izvēlēts, ņemot vērā viņu iepriekšējo pieredzi darbā valsts pārvaldē, reputāciju un izglītību, skaidro VARAM. Viņi varēs savienot savus amatus ar esošajiem amatiem citās institūcijās.

Saskaņā ar likumprojektu pagaidu administrācijas vadītājas mēnešalga varētu būt 5 064 eiro, bet vietniekiem - 4341 eiro.

Paredzēts, ka tas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Kā iepriekš norādījusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV), tikai tad, kad Rēzeknes pašvaldībā sāks darboties pagaidu administrācija, būšot iespējams saprast, kas pašvaldībā notiek ar budžetu.

Līdz šim Rēzeknes pašvaldība Finanšu ministrijai vienā situācijā iesniegusi vienu, otrā - citu informāciju.

Ministrei arī neesot pārliecības, ka ar pašlaik pieņemto budžetu pašvaldība spēs iztikt līdz gada beigām, līdz ar to pagaidu administrācijai būs jāveic budžeta sabalansēšana, lai varētu saņemt valsts aizdevumu finanšu situācijas stabilizēšanai.

Tikmēr Saeimas Juridiskā biroja atzinumā par Rēzeknes domes atlaišanas likumprojektu pausts, ka no Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likuma projekta anotācijas neizriet pietiekams pamatojums Pašvaldību likuma attiecīgajā normā paredzētajam tiesiskajam pamatam domes atlaišanai.

Kā ziņots, iepriekšējā Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča ("Kopā Latvijai") vadībā pilsēta nonāca smagās ekonomiskās grūtībās, vairs nespējot pildīt savas finanšu saistības. 2023.gada rudenī Rēzeknes pilsētā tika konstatēti finanšu pārkāpumi, kas noveda pie nespējas segt finanšu saistības. Šādos apstākļos vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Bartaševiču atstādināja no amata. Viņš savu atstādināšanu ir apstrīdējis tiesā.

Rēzeknes domes priekšsēdētājs tika atstādināts par būtiskiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, vadot domes darbu un atbildot par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību. Attiecīgie pārkāpumi, kā arī tas, ka domes priekšsēdētājs nav sniedzis faktos balstītu, patiesu, salīdzināmu, saprotamu un pilnīgu informāciju par pašvaldības finansiālo stāvokli un par pašvaldības budžeta sagatavošanu un izpildi, apliecinājuši domes priekšsēdētāja nespēju pildīt savus pienākumus.

"Kopā Latvijai" sākotnēji centās panākt Rēzeknes domes atlaišanu un ārkārtas vēlēšanas, taču no valdības puses attiecīgi soļi nesekoja, tā vietā faktiski piespiežot Rēzeknes domes valdošo koalīciju tomēr pieņemt sabalansētu 2024.gada budžetu un ievēlēt jaunu domes priekšsēdētāju.