Šogad vienam EP deputātam maksimāli pieejamā summa palīgu algošanai ir gandrīz 29 tūkstoši eiro mēnesī

Bez 10 tūkstošus eiro lielās mēnešalgas un dažādām piemaksām Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem ik mēnesi tiek piešķirts arī vērā ņemams finansējums palīgu algošanai. Šogad vienam deputātam maksimāli pieejamā summa ir gandrīz 29 tūkstoši eiro mēnesī. Šo summu var tērēt palīgu algām gan Briselē, gan Latvijā, kā arī līgumiem ar pakalpojumu sniedzējiem. Latvijas eiroparlamentāriešu pieredze ir dažāda – ir gan tādi, kas ilgstoši strādā ar kompaktu komandu, gan tādi, kuri palīgus bieži maina vai arī nodarbina plašu partijas biedru loku. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” arī pārliecinājās, ka ne visi politiķi labprāt atklāj detaļas par to, kā šo budžetu izmanto.

No astoņiem EP deputātiem, kas šajā sasaukumā pārstāvēja Latviju, nekandidē divi - Andris Ameriks no “Gods kalpot Rīgai” (GKR) un Latvijas Krievu savienības (LKS) līdere Tatjana Ždanoka, kurai piedalīties vēlēšanās liedz likuma grozījumi.

Amerikam bija pa trīs palīgiem Briselē un Latvijā. Viņa kā Rīgas vicemēra kādreizējais padomnieks Mareks Gailītis ir pazīstamākais no Amerika reģistrētajiem palīgiem - tā oficiāli sauc eiroparlamentāriešus darbiniekus, kuru pamata darba vieta ir Briselē vai Strasbūrā. No vietējiem palīgiem zināmākā ir Ksenija Zagorovska - kādreizējā laikraksta “Čas” galvenā redaktore joprojām ir Latvijas Žurnālistu savienības valdes locekle un ir arī viena no apsūdzētajām Rīgas tūrisma attīstības biroja iespējami fiktīvo darbinieku lietā.

Par 500 eiro mēnesī Ameriks gandrīz visu sasaukumu laiku saņēmis galvenokārt mutiskas konsultācijas “par aktuālajām likumdošanas izmaiņām transporta un tūrisma jomā” no SIA “Anima Harmonia”. Tās valdes loceklis ir Ervins Straupe - bijušais „Rīgas namu pārvaldnieka” vadītājs, kurš ir ilggadējs partijas GKR biedrs un šobrīd arī ģenerālsekretārs. Viņš apstiprina, ka ir sievai piederošās firmas vienīgais darbinieks, kurš arī sniedz Amerikam konsultācijas: “Ir sniegts konkrēts pakalpojums, un Amerika kungs nav vienīgais, kas mana uzņēmuma šos konsultāciju pakalpojumus izmanto. Es neesmu liels pakalpojumu sniedzējs, tas ir fakts, tāpēc es arī tur esmu viens, bet tam ar partiju nu nekādā gadījumā nav saistība.”

Tikmēr Ždanokai Briselē ir divas palīdzes, savukārt Latvijā - veseli 12 palīgi. Vairums no viņiem ir LKS aktīvisti, kas piedalās arī dažādās Ždanokas performancēs, piemēram, pārģērbjoties par spiegiem, tā mēģinot par joku padarīt atklātībā nākušo Eiropas Parlamenta deputātes e-pastu saraksti ar Krievijas specdienestu pārstāvjiem.

Ždanoka medijiem iepriekš atteicās skaidrot, kā izvēlējusies palīgus un kādi ir viņu darba pienākumi. To stāstīt negrib arī viena no šīm palīdzēm, Rīgas domniece Inna Djeri, kura pērn par šo amatu saņēma apmēram 1300 eiro mēnesī. Djeri, kas šoreiz pati ir Eiroparlamenta vēlēšanu saraksta līdere, interviju “de facto” atteica, paziņojot, ka Ždanokas partijas vēlētāji labi zinot, ko darot deputātes komanda, tāpēc medijos to skaidrot neesot nekādas vajadzības.

Otrs lielākais vietējo palīgu skaits ir “Jaunās Vienotības” (JV) pārstāvei Inesei Vaiderei. Šobrīd to ir seši, turklāt kadru mainība šī sasaukuma laikā ir bijusi visai liela. Vaideres palīgi ir bijuši, piemēram, tagadējie Saeimas deputāti Edmunds Jurēvics un Dāvis Mārtiņš Daugavietis, kā arī citi “Vienotības” jaunatnes organizācijas pārstāvji.

“Man patīk daudzveidīgs darbs, man patīk ļoti praktiski darba rezultāti, tāpēc arī man palīgu ir vairāk varbūt. Teiksim tā, ilgu gadu lojalitāte - tā man varbūt neliekas tik svarīga kā tieši izdarīt to, kas tajā brīdī maksimāli ir iespējams. Un tāpēc arī cilvēki strādā, un strādā ar interesi. Un mēs tiešām daudz ko panākam,” intervijā “de facto” stāsta Vaidere.

Vaideres partijas biedrei Sandrai Kalnietei šobrīd ir divi vietējie palīgi, kuri ir nostrādājuši visu sasaukumu: Jānis Karalis, kas pamatā nodarbojas ar Eiroparlamenta apmeklētāju grupu braucienu uz Briseli organizēšanu, un sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Bīviņa. Viņa uz pilnu slodzi strādā arī par Rīgas mēra Viļņa Ķirša padomnieci un kopš rudens uz daļēju slodzi darbojas iekšlietu ministra Riharda Kozlovska birojā. Bīviņa nepiekrīt intervijā skaidrot, kā izdodas apvienot šos darbus pie trim JV politiķiem. Viņa gan “de facto” īsi norāda, ka strādājot septiņas dienas nedēļā.

Citai JV nu jau bijušajai EP deputātei Dacei Melbārdei pāris gadus par vietējo palīgu ar 80 procentu slodzi strādāja Mārtiņš Drēģeris, kurš vienlaikus bija arī toreizējā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča padomnieks. Viņš “de facto” stāsta, ka Ārlietu ministrijā slodzi arī samazināja uz 35 stundām nedēļā, taču atļauju apvienot abus amatus viņš saņēma garā saskaņošanas procesā ar EP administrāciju. Rinkēvičam kļūstot par Valsts prezidentu, Drēģeris kā padomnieks devās viņam līdzi uz Rīgas pili un apvienot jaunos pienākumus ar Melbārdes palīga darbu vairs nevarēja.

Drēģeri par palīgu Melbārde uzaicināja vēl laikā, kad pati pārstāvēja Nacionālo apvienību. Viņas bijušais partijas biedrs Roberts Zīle ir arī Eiropas Parlamenta viceprezidents. Viņam ir pa trim palīgiem Briselē un Latvijā. No vietējiem palīgiem Zīle visilgāk sadarbojies ar Gati Deksni, kurš bijis gan viņa kā satiksmes ministra padomnieks, gan šobrīd ir Zīles biznesa partneris. Palīdze Ilze Mājeniece, kas veido Zīlem sociālo tīklu saturu, Nacionālajā apvienībā pārstāv “Visu Latvijai” spārnu un iepriekš bijusi Saeimas frakcijas konsultante. Tāpat Zīle par palīdzi jau sasaukuma sākumā pirms pieciem gadiem pieņēmis partijas līdera Raivja Dzintara sievu, žurnālisti un fitnesa treneri Martu Dzintari.

“Viņa ir angļu filologs ar lieliskām valodas zināšanām, valodas izpratni, bijusi žurnāliste,” savu palīdzi Dzintari slavē Zīle. “Jā, viņa ir Raivja Dzintara sieva, bet, otrkārt ir tas, ka viņa ir lojāls cilvēks partijai, kas ir svarīgi politiskajai darbībai. Jāsaprot, ka jūsu palīgi vai jūsu padomnieki ir vienādās ideoloģiskās domās, jo pretējā gadījumā jūs varat tikt ievilināts, nezinot visas lietas, par kurām jūs strādājat, situācijā, ka jūs sākat aizstāvēt kādu citu ideoloģiju savā darbībā. Jo skaidrs, ka es pārstāvu Eiropas konservatīvo un reformistu ģimeni, un man jābalstās uz cilvēkiem, kurus es pazīstu, kuri ir profesionāļi savās jomās un kuri man palīdz veikt to politiķa darbu.”

Zīlem Eiroparlamentā ir jau 20 gadu pieredze, savukārt “Latvijas attīstībai” (LA) pārstāvis Ivars Ijabs pirms pieciem gadiem bija viens no jaunpienācējiem. Briselē viens no diviem viņa palīgiem ir Pēteris Viņķelis, kurš pirms tam divus sasaukumus palīdzēja Sandrai Kalnietei. Savukārt Rīgā Ijabam palīdz partijas dibinātājs, basketbola funkcionārs un daudziem skandāliem tuvumā bijušais Edgars Jaunups, kā arī viņa māsa Dace Bargā. Par vietējo palīgu salīdzinoši nesen kļuva arī LA jaunatnes nodaļas vadītājs Kristiāns Vasiļevskis.

Bargā apgalvo, ka visi vietējie palīgi reāli strādā birojā - arī sabiedriski aktīvais Jaunups, jo, ja tā nebūtu, EP to agrāk vai vēlāk konstatētu. “Jā, mums bija pārbaude pagājušajā vai aizpagājušajā gadā, kur pārbaudīja, vai un kā mēs ar Edgaru Jaunupu šeit strādājam. Mums bija jāuzrāda pierādījumi savam darbam. (..) Tas bija e-pasta pieprasījums, un mums bija dots tāds laika termiņš pusgadu atpakaļ no pieprasījuma brīža, par ko bija jāsniedz dažādi pierādījumi mūsu darbam. Tur e-pasti, sarakstes, kaut kādi nodevumi, pasākumi pa to laiku bija, bija arī grupas organizētas - to mēs arī visu uzrādījām,” stāsta Ijaba palīdze.

Divi palīgi Briselē un trīs Rīgā ir arī “Saskaņas” deputātam Nilam Ušakovam. Arī starp viņa vietējiem palīgiem ir atradusies vieta partijas biedru radiem - Marina Usova-Kameņecka ir Rīgas domnieku Mihaila un Andreja Kameņecku attiecīgi meita un māsa.

Savukārt kā pakalpojumu sniedzējs 2022. gada rudenī uz dažiem mēnešiem bija piesaistīts sens Ušakova draugs, žurnālists Dmitrijs Ličkovskis, kurš iepriekš bija atrodams arī skandalozajā “Rīgas satiksmes” konsultantu sarakstā. Kāpēc viņš algots un cik par darbu saņēma, Ušakovs neatklāj: “Es to, kādā veidā mēs organizējam savu darbu, atļaušos tomēr atstāt mūsu iekšējā lietošanā. (..) Darba organizācija, kādā veidā tas notiek, ar visu cieņu, bet es to atstāšu kā komercnoslēpumu. (..) Man liekas, ka man ir fantastiska komanda, kurā ir cilvēki, kurus es pazīstu padsmitiem jau gadu. Un tie rezultāti, ko, manuprāt, man ir izdevies sasniegt, protams, ierobežotā apjomā, bet vismaz kaut kādus, strādājot EP, ir ļoti lielā mērā viņu tiešs panākums. Kādā veidā mēs šo panākumu esam sasnieguši, kādā veidā organizēt darbu detalizēti - tomēr atstāsim to mūsu pārziņā.”

Ušakovs apgalvo, ka jau šobrīd EP caurspīdīgums ir gana liels, un visi var redzēt cilvēkus un uzņēmumus, ko algo deputāts. Tiesa gan, EP mājaslapā vēsturiskos deputātu palīgus vai pakalpojumu sniedzējus nemaz nevar redzēt - kā pārliecinājās “de facto”, šāda informācija ir atrodama vien pēc privātas iniciatīvas izveidotos arhīvos.

Jaunajā EP sasaukumā tiks ierobežots deputātam atļauto vietējo palīgu skaits. Turpmāk tādu varēs būt ne vairāk kā 10. Kā jau minēts, no Latvijas deputātiem šo slieksni līdz šim pamanījās pārsniegt vien Ždanoka, kurai šis ir pēdējais sasaukums.