NATO sabiedroto drošība ir arī mūsu drošība un "uzbrukums Baltijai būtu uzbrukums mums visiem", ko nedrīkst pieļaut, pirmdien pēc Baltijas valstu un Vācijas valdību vadītāju sarunām preses konferencē uzsvēra Vācijas kanclers Olafs Šolcs.
Vācijas kanclers vērtēja, ka drošības situācija NATO austrumu flangā - Baltijā - joprojām ir saspringta, tāpēc ir svarīgi apliecināt, ka sabiedrotie turpina sniegt atbalstu drošības stiprināšanai, tostarp izvietojot lielākus militāros spēkus Baltijas valstīs. Šolcs atzīmēja, ka 35 000 Vācijas ātrās reaģēšanas karavīru ārkārtas gadījumā būtu gatavi sniegt nekavējošu atbalstu saviem sabiedrotajiem.
Šolcs vēlreiz apliecināja Vācijas apņemšanos iesaistīties jebkuras NATO valsts aizstāvēšanā "no pirmā centimetra", ja šāds apdraudējums rastos. Vienlaikus Eiropas Savienībai jāpalielina pašai sava drošība un jāpalielina bruņojuma ražošanas jaudas savām vajadzībām.
Šolcs atgādināja, ka Vācija un Baltijas valstis ir partneri 20 gadus Eiropas Savienībā (ES) un NATO, kā arī Vācija sniedz atbalstu NATO austrumu flanga atbalstīšanā, proti, ar saviem karavīriem Lietuvā un gaisa telpas kontroli no Igaunijas un tagad arī Latvijas.
Pirmdien Rīgā notika Baltijas valstu valdību vadītāju Evikas Siliņas (JV), Kajas Kallasas un Ingrīdas Šimonītes tikšanās ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu. Valdību vadītāju sarunu centrā bija drošības un aizsardzības jautājumi, Eiropas Savienības darba kārtības aktuālie jautājumi, atbalsts Ukrainas cīņā pret Krievijas agresiju, kā arī ekonomiskā sadarbība un reģionālo projektu attīstība enerģētikas un transporta jomās.
Valsts kanceleja norāda, ka "3+1 formāts" ir kļuvis par tradīciju, kurā Baltijas valstu līderi apspriež aktuālus jautājumus ar Vācijas kancleru. Tikšanos mērķis ir ne tikai stiprināt sadarbību starp Baltijas valstīm un Vāciju, bet arī saskaņot kopīgu rīcību svarīgāko starptautisko izaicinājumu risināšanā.