"De facto" atrod dīvainības "Vienotības" finansēšanā: gan neticami dāsnus biedrus, gan neizskaidrojami sinhronus ziedojumus
Saeima šonedēļ konceptuāli atbalstīja ieceri piecas reizes samazināt slieksni, no kura sākas kriminālatbildība par nelikumīgu partijas finansēšanu. Iecere ir, ka krimināli sodāmi būs pārkāpumi septiņu tūkstošu eiro apmērā. Tas atvieglotu iespējas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam sākt izmeklēšanu gadījumos, kad ir aizdomas, piemēram, par starpnieku izmantošanu ziedojumos partijai, lai noslēptu patieso naudas devēju vai arī lai tas varētu pārkāpt vienai personai atļauto ziedojumu limitu. Tikmēr Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” atrada vairākas dīvainības valdošās partijas “Vienotība” finansēšanā: gan neticami dāsnus biedrus, gan neizskaidrojami sinhronus ziedojumus.
Pirms nedēļas Saeimas Juridiskajā komisijā neatbalstītie grozījumi Krimināllikumā šonedēļ tomēr guva daudz plašāku atbalstu komisijā, un arī Saeima pirmajā lasījumā pārliecinoši nobalsoja par izmaiņām. Pret bija tikai “Stabilitātei!” frakcija un Gunārs Kūtris no ZZS.
Politoloģe Iveta Kažoka, kas piedalījās Juridiskās komisijas sēdē, uzskata, ka šis nav vien simbolisks solis, jo problēmas ar aizdomīgām partiju finansēm nav palikušas pagātnē: “Ne visām partijām ir liels valsts finansējums, ne visām partijām vispār ir valsts finansējums, un dažkārt izskatās, ka pat tām partijām, kurām ir ļoti ievērojams valsts finansējums, joprojām nav kārtībā dokumenti un notiek kaut kādas aizdomīgas darbības. Tā ka es teiktu, ka šis likums ir aktuāls.”
Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins (JV) prognozē, ka, atverot grozīšanai Krimināllikumu, tiks iesniegti vairāki priekšlikumi arī par citām tēmām, ne tikai par partiju nelikumīgu finansēšanu. Tāpēc kāds laiks vēl paies, ar likumprojektu strādājot Saeimā, un arī pēc tam Judins brīnumus nesola: “Varbūtība, ka sodīs arī tos pseidoziedotājus, ir lielāka. Bet vienlaikus man nav ilūziju, ka tādu gadījumu būs daudz, jo, kā mēs labi redzam, ļoti bieži tie ziedotāji, sistemātiskie ziedotāji, viņi ziedo daudz mazākas summas. Neraugoties uz visām aizdomām par tās noziedotās naudas izcelsmi un motivāciju, summas ir mazākas, un šie grozījumi, es domāju, problēmu pilnīgi neatrisinās.”
Judins uzskata, ka partijām vairāk vajagot runāt par to, ka iesaistīšanās nelikumīgās politisko spēku finansēšanas shēmās nav pieļaujama, un atgādina, ka atbildība par to ir paredzēta jau tagad. Tiesa gan, par apmēriem zem 50 minimālajām algām jeb 35 tūkstošiem eiro tā ir vien administratīva.
Tomēr arī zem jaunā - septiņu tūkstošu eiro - sliekšņa ne tik senā vēsturē ir slēpušies dīvaini ziedojumi. Ņemot vērā publiski paustās aizdomas par nezināmas izcelsmes skaidras naudas apriti “Vienotībā”, ko partija gan kategoriski noliedz, “De facto” apskatīja arī šīs partijas un partiju apvienības “Jaunā vienotība” (JV) saņemtos ziedojumus un biedra naudas pēdējo gadu laikā, izlases kārtībā koncentrējoties uz partijas biedru veiktajām iemaksām.
Piemēram, JV tagadējais Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics “Vienotībai” sācis maksāt iespaidīgas summas jau laikos, kad vēl strādāja par Saeimas deputāta palīgu - tolaik algas šai amatā bija simboliskas. Tā, piemēram, 2017. gada maijā, īsu brīdi pirms pašvaldību vēlēšanām, kurās “Vienotības” Rīgas mēra amata kandidāts pirmo reizi bija Vilnis Ķirsis, Jurēvics kā biedra naudu iemaksāja kopumā vairāk nekā tūkstoti eiro.
“Es varu teikt godīgi - 2017. gada vēlēšanas, pašvaldību, Rīgas domes, bija partijai izšķirošākās. Arī man personīgi. Es ar Vilni Ķirsi ļoti aktīvi tad kopā strādāju gan uz kampaņu, gan pats kandidēju. Tādēļ arī ziedoju, ne tikai atbalstot kopējo kampaņu, bet arī Vilni Ķirsi un arī sevi, jo es arī pats kandidēju. Nu tāds arī bija ziedojuma mērķis,” skaidro Jurēvics.
Vaicāts, kā viņš varēja šādu ziedojumu atļauties, Jurēvics klāsta: “Nu es tajā brīdī varēju atļauties, man bija oficiāls darbs Saeimā, es ilgstoši arī pirms tam Saeimā biju kā deputāta [palīgs] Vilnim Ķirsim strādājis. Nauda nedaudz bija iekrāta, ko es zināju, ka nāks kampaņa un ka man arī pašam būs svarīgi priekš sevis gan bukletus, gan arī atbalstīt partiju.”
Jurēvics ar 400 eiro partiju atbalstīja arī 2017. gada nogalē, kad bija Rīgas domes opozīcijas frakcijas referents - tā jau esot bijusi gatavošanās Saeimas vēlēšanām gadu vēlāk. Kopš 2020. gada, kad Ķirsis kļuva par Rīgas vicemēru, viņa padomnieks Jurēvics trīs gadus pēc kārtas ziedoja partijai vairāk nekā tūkstoti eiro gadā. Kļūstot par Rīgas domes, bet vēlāk arī Saeimas deputātu, Jurēvica biedra naudas maksājumi krietni saruka.
Cits Saeimas deputāts ar pieredzi JV jaunatnes organizācijā - Dāvis Mārtiņš Daugavietis - arī 2021. gadā partijai samaksāja vairāk nekā tūkstoti eiro, bet kopš ievēlēšanas parlamentā vairs nav tik dāsns. “Jā, es to maksāju no savas naudas. Es tajā laikā strādāju par Eiropas Parlamenta deputātes Ineses Vaideres (JV) palīgu. Alga man nāca no Briseles, un es vēlējos veidot savu politisko karjeru, un daļa no tā, lai veidotu šo karjeru, ir maksāt partijai biedra naudu, ko es arī uzskatīju kā ieguldījumu sevī, ieguldījumu savā nākotnē, un tālāk tas arī rezultējās Saeimas kampaņā,” stāsta Daugavietis.
“Vienotības” ģenerālsekretāra vietniece Sanita Stelpe-Segliņa laikos, kad partijas biroja darbinieku algas, kā nu jau plaši izskanējis, nebija lielas, arī vienlaikus bijusi Ineses Vaideres palīdze - tā viņa skaidro savas iemaksas partijai. Turklāt starp partijas atbalstītājiem atrodami arī viņas vīrs Ēriks Segliņš, kā arī māte pensionāre Lilija Stelpe un vedekla ergoterapeite Agne Stelpe.
“Viņai ir diezgan laba pensija, viņa visu mūžu strādājusi diezgan labu darbu, tādēļ vēršos pie viņas, nevis pie tēta, kuram ir mazāka pensija salīdzinoši,” par simtos mērāmajiem mātes ziedojumiem saka Stelpe-Segliņa, kura bieži ziedojusi ar radinieci vienā dienā, kopā pa abām iemaksājot apaļu tūkstoti.
Divas reizes - 1000 eiro un 2500 eiro - ziedojis arī Stelpes-Segliņas vīrs. “Jā, ir... Viņš gan, kā saka, par to nav tik priecīgs, ka es viņu uzrunāju un esmu lūgusi. Bet, jā, mamma ir aktīva atbalstītāja un kā vecs cilvēks mēdz ļoti taupīgi pati dzīvot un var ietaupīt. (..) Partijas darbinieki jau ir visieinteresētākie, lai partijai lietas iet. Jo pretējā gadījumā tev nav darba vietas, un tev ir tā: ej un meklē nākamo,” stāsta “Vienotības” ģenerālsekretāra vietniece.
Interesi izraisa arī gadījumi, kad faktiski vienā un tai pašā laikā partijai ziedo vai biedra naudas iemaksā ar kādu nodaļu vai partijas struktūru saistīti biedri. Piemēram, Garkalnes puduris - Ropažu novada domes deputāts Guntars Kniksts, kurš ir arī uzņēmējdarbības attīstības konsultants Garkalnes pagasta pārvaldē, un šīs pagasta pārvaldes vadītājs Lauris Lielbārdis. 2022. gada septembrī un pēc tam decembrī abi kolēģi gandrīz vienlaicīgi ziedoja “Vienotībai” pa tūkstotim eiro.
Lielbārža amatpersonas deklarācija liecina, ka partijai samaksātie vairāk nekā divi tūkstoši eiro ir līdzvērtīgi viņa 2022. gada vidējiem mēneša ienākumiem. “Tas, ka es strādāju pašvaldībā, vēl nenozīmē, ka tas ir mans vienīgais ienākuma avots. Man ir ģimenes uzņēmums manai sievai, kur mēs gūstam absolūti legālus un visiem nodokļiem nomaksātiem ienākumus,” skaidro Lielbārdis. Uz norādi, ka viņa deklarācijā nekādi citi ienākumi neuzrādās, “Vienotības” ziedotājs attrauc: “Nu es atvainojos, ja es būtu 100 tūkstošus noziedojis un nekur viņi neparādītos, es jums droši vien būtu pie kauna staba karams un purināms, kur tāda summa ir radusies, bet, es atvainojos, mēs runājam par cik? Par 1000 eiro? Mūsdienās jau ikviens darba cilvēks, kas strādā, jau nepelna mazāk kā 1000 eiro. (..) Nu ja jūs neesat gatavs ziedot, tas nenozīmē, ka citi cilvēki nav gatavi ziedot.”
Lielbārdis apgalvo, ka lēmums ziedot partijai abas reizes pieņemts, pārrunājot to ar Knikstu. Viņš savulaik esot Lielbārdi uzaicinājis pievienoties “Vienotībai”, tāpēc, ja Kniksts aicina kaut ko atbalstīt, Lielbārdis ieklausoties.
Ziedojumu datumi sakrīt arī divām kādas citas “Vienotības” struktūras, proti, Ētikas komisijas pārstāvēm - vadītājai Ivetai Blauai un loceklei Karinai Plokai. Dažos simtos vai pat pāris tūkstošos mērāmas iemaksas, trīs gadus pēc kārtas - no 2020. līdz 2022. gadam - vismaz pa reizei bija tā, kad abām pilnībā sakrīt iemaksas datumi. Taču tas viss esot vien sagadīšanās, izriet no abu teiktā.
Vaicāta, vai par ziedošanu tiek runāts, satiekoties uz Ētikas komisijas sēdēm, Ploka smejas: “Vienā dienā ar Ivetu Blauu? Es nevaru... Šo es nevaru nekādā veidā komentēt, jo mēs Ētikas komisijā neesam šādus jautājumus skatījuši. (..) Tiešām šo es nevaru nekādā veidā komentēt, jo es taču nezinu, kā citi partijas biedri ziedo.” Ploka ir Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre un iepriekš bija finanšu ministra padomniece, tāpēc viņa uzsver, ka viņas ienākumi bija pietiekami un būšana partijā arī uzliek pienākumus, piemēram, ziedot tai.
Tikmēr arī Blaua pauž izbrīnu par saviem ar Ploku sinhronajiem ziedojumiem - viņai tas arī esot atklājums, jo ziedošanu partijai viņas neesot pārrunājušas. Blaua, kas tagad atkal ir Jūrmalas domes deputāte, bet pusotru gadu līdz 2022. gada nogalei nebija valsts amatpersona, “De facto” atklāj, ka tolaik pelnījusi apmēram 2 tūkstošus mēnesī. Pusi mēnešalgas ziedot partijai Blauas skatījumā neesot nekas neparasts, jo viņai esot uzkrājumi, turklāt viņa netērējot naudu niekiem.
Kāpēc starp regulārajiem lielajiem partijas ziedotājiem ir vairāki Ētikas komisijas locekļi - arī Uldis Martinsons un Dace Kļaviņa -, Blaua gan nezinot: “Man tiešām nav ziņu. Es neaicinu Ētikas komisijas locekļus ne ziedot, ne kā. Mēs sanākam skrupulozi, izskatām šos jautājumus, kas attiecas uz ētiskas dabas jautājumiem, un tad par to runājam.” Blaua gan sola tagad apskatīties KNAB mājaslapā pieejamajā partiju finanšu datubāzē - varbūt pēc pilnas informācijas iegūšanas arī viņai radīšoties kādi jautājumi.
Jāpiebilst, ka, partiju finanšu datubāzē skatot lielo - sākot no 1000 eiro - biedra naudu maksātājus iepriekšējo piecu gadu laikā, redzams, ka dominē “Latvijas attīstībai” un “Vienotība”, bet trešajā vietā ir partija “Gods kalpot Rīgai”.