Jūlijs Krūmiņš: Ne reizi "Jaunās Vienotības" censoņu netīrie darbi nav nonākuši līdz tiesai

© Dmitrijs Suļžics/MN

"Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir kļuvis par „Jaunās Vienotības” pasūtījumu galdu. KNAB ir absolūti nedzirdīgs un neredzīgs pret varas partiju izdarībām. Bet, ja gadās, ka žurnālisti kaut ko “izceļ”, tad izmeklēšana notiek tik vāji un tik sliktā kvalitātē, ka lietas tiek izbeigtas pirms tiesas," intervijā Pietiek.com saka uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš.

Viņš uzskata, ka KNAB ir saaudzis ar politisko eliti jau kopš pirmsākuma. "2002. gadā trīs jauni ambiciozi politiķi - Einārs Repše, Krišjānis Kariņš un Solvita Āboltiņa sākumā izveidoja partiju “Jaunais laiks” un uzreiz pēc tam savu kabatas organizāciju - KNAB. Vēlāk ietekmi pār KNAB pārņēma no “Jaunā laika” izveidotā “Vienotība” un vēlāk - “Jaunā Vienotība”. Tās vadītāji tika ievēlēti ar Saeimas balsojumu, un valdošās partijas viedoklim vienmēr ir bijusi izšķiroša loma. Tādēļ neesmu pārsteigts par to, ka KNAB, izrādās, “nekad nav dzirdējis” nedz par aplokšņu algām, nedz nemaksāšanu un draudiem uzņēmumam “SOAAR”," tā J. Krūmiņš.

Viņš ir pārliecināts, ka partijai ir gadu desmitiem atstrādāts izdzīvošanas mehānisms, kurš ļauj pārdzīvot korupcijas skandālus un pārvarēt krīzes.

""Vienotība" pārdzīvoja sava biedra Dzintara Zaķa balsu pirkšanas skandālu un viņa tirgošanos ar ierobežotas pieejamības informāciju. 2012. gadā Zaķis pazuda no politiskās skatuves, bet KNAB neatrada iemeslu procesa uzsākšanai. Vēlāk aiziet no aktīvās politikas nācās arī Solvitai Āboltiņai, jo viņa vairs nejuta mēru savas varas izmantošanai. Tagad pienākusi kārta nesodāmības sajūtas apreibinātajam Krišjānim Kariņam, un pa vidu uzpeld arī citu partijas līderu šmuces. Bet ne reizi "Jaunās Vienotības" censoņu netīrie darbi nav nonākuši līdz tiesai," uzsver J. Krūmiņš.

Politika

Krievijā propagandisti tik ļoti sapriecājās par iepriekš droši prognozējamo Džo Baidena izstāšanos no priekšvēlēšanu kampaņas, ka neko labāku neattapa kā notikušo pamatot ar prokremliskā mūziķa, skatuves vārdā “Šaman”, koncertu pie ASV vēstniecības ēkas Maskavā. Tā, protams, var ironizēt, bet Krievijā ironijai ir dziļi zemteksti.

Svarīgākais