Āboltiņa iespējamo aicinājumu viltot Saeimas vēlēšanu rezultātus nekomentēs
Vēstnieces amats liedzot Solvitai Āboltiņa komentēt iekšpolitikas norises, tostarp iespējamo aicinājumu 12.Saeimas viltot Saeimas vēlēšanu rezultātus viņai par labu.
Aģentūra LETA Latvijas vēstniecei Nīderlandē Āboltiņai rakstiski jautāja, vai viņai ir zināmi iemesli, kāpēc informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "SOAAR" vadītājs Renārs Kadžulis varētu būt ieinteresēts nomelnot "Jauno vienotību" un vai viņa pieļauj, ka kāds aizmuguriski ir mēģinājis sarunāt vēlēšanu rezultātus, lai toreizējā politiķe tiktu ievēlēta Saeimā. Āboltiņa pateicās par interesi un uzsvēra, ka vēstnieki nedrīkst komentēt iekšpolitikas norises.
Kā rakstīts, Kadžulis, kurš apsūdzēts lietā par krāpšanos Centrālās vēlēšanu komisijas iepirkumā, Latvijas Televīzijai (LTV) apgalvoja, ka 2014.gada rudenī notikušo 12.Saeimas vēlēšanu naktī bijušais "Vienotības" ģenerālsekretārs Artis Kampars aicinājis viņu parunāties un paudis bažas, ka Āboltiņai varētu pietrūkt balsu iekļūšanai Saeimā.
"Mums vajag, lai tu izdari, lai viņa tiktu ievēlēta," it kā Kampara pirms desmit gadiem teikto atstāstīja Kadžulis. "Es saku, vai tu saproti, ko tu prasi, tu prasi viltot vēlēšanu rezultātus. Es uz tās takas nekad mūžā nestāšos. Un es atteicu. [Kampars] Teica - nu tad būs visādi," raidījumā apgalvoja Kadžulis.
Viņš sacīja, ka šos apgalvojumus varot pierādīt tikai ar to, ka Āboltiņa galu galā netika ievēlēta, tomēr 12.Saeimā iekļuva pēc tam, kad deputāta mandātu nolika Saeimā no "Vienotības" saraksta ievēlētais Jānis Junkurs. Viņš paziņoja, ka esot saņēmis darba piedāvājumu kādā Honkongas uzņēmumā. Viņa valsts amatpersonas deklarācijā gan neuzrādījās darbs Honkongas uzņēmumā, kas lika secināt, ka viņš no Saeimas aizgājis, lai atbrīvotu vietu Āboltiņai.
Kadžulis sacīja, ka par notikušo esot ziņojis Satversmes aizsardzības birojā (SAB), tomēr atsaucība esot izpalikusi. "Es par to ziņoju vairākas reizes SAB. Domājat, kaut kas notika? Tur ir tā kā pret sienu, tāpat kā KNAB. Vienā brīdī nolaižas rokas kaut ko ziņot, jo neviens neko nedara," pārmeta Kadžulis.
Komentējot Kadžuļa teikto, ka viņš divas reizes SAB darbiniekiem esot ziņojis mutiski, SAB aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka visa informācija par Kadžuļa apgalvojumiem tiks izskatīta prokuratūras pārbaudē.
SAB jau ceturtdien.25.arpīlī, aģentūrai LETA norādīja, ka birojs no Kadžuļa nav saņēmis oficiālu iesniegumu saistībā ar iespējamu 2014.gada Saeimas vēlēšanu rezultātu viltošanu vai mēģinājumiem to darīt. Šāds iesniegums nav saņemts arī no viņa pārstāvētā uzņēmuma "SOAAR". Par konkrēto tematiku SAB nav saņēmis arī nevienu anonīmu iesniegumu.
SAB papildināja, ka saskaņā ar Valsts drošības iestāžu likumu ģenerālprokurors un viņa īpaši pilnvaroti prokurori veic uzraudzību pār valsts drošības iestāžu operatīvās darbības, izlūkošanas un pretizlūkošanas procesiem un valsts noslēpuma aizsardzības sistēmu. Veicot uzraudzību, viņi ir tiesīgi iepazīties ar valsts drošības iestāžu rīcībā esošajiem dokumentiem, materiāliem un informāciju, piektdien norādīja birojā.
Tāpat SAB atgādināja, ka Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzdevis ģenerālprokuratūrai veikt pārbaudi Kadžuļa pausto apgalvojumu izvērtēšanai. "Visa informācija tiks izskatīta tās ietvaros. Plašākus komentārus par konkrēto tematiku SAB sniegt nevar," uzsvēra birojā.
Vaicāts par to, kāpēc SAB nav reģistrēts neviens iesniegums saistībā ar minēto, Kadžulis aģentūrai LETA iepriekš uzsvēra atšķirību starp iesniegumu un ziņojumu. Divos dažādos laikos viņš saticies katru reizi ar citu SAB inspektoru, kam izstāstījis par notikušo, un SAB inspektori jeb darbinieki šo informāciju sev esot fiksējuši rakstiski.
Uzņēmējs norādīja, ka arī zina abu šo SAB darbinieku vārdu un uzvārdu, bet pieļauj, ka nedrīkst tos atklāt bez SAB atļaujas. Kadžulis esot vērsies arī citās iestādēs, ne tikai SAB, kuras gan uzņēmējs pašlaik neatklāj.
Tikmēr desmit gadus ilgo laika nogriezni starp viņa piesaukto notikumu un ēteru LTV raidījumā "Kas notiek Latvijā?" Kadžulis skaidro ar to, ka uzstāšanās sabiedriskajā medijā esot bijusi vēl viena iespēja ziņot par notikušo, jo drošības iestādes neesot reaģējušas uz sākotnējām ziņām. Tagad informācija izpausta tiešraidē sabiedriskajā medijā, lai dotu iespēju sabiedrībai un medijiem reaģēt. Savukārt Kampars Kadžuļa izteikumus raidījumā "Kas notiek Latvijā?" vērtē kā absurdus un nepatiesus.