Administratīvā apgabaltiesa šodien rakstveida procesā plāno atkārtoti vērtēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un partijas "Latvijas attīstībai" strīdu par biroja lēmumu, ar kuru politiskajam spēkam uzdots iemaksāt valsts budžetā 5200 eiro ziedojumu, kas, KNAB skatījumā, veikts, pārkāpjot likumu regulējumu.
Iepriekš Augstākā tiesa (AT) atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bija noraidīts "Latvijas attīstībai" pieteikums atcelt KNAB lēmumu, ar kuru partijai uzdots pārskaitīt valsts budžetā no fiziskas personas saņemtos 5200 eiro.
Lietā ir strīds par Politisko organizāciju finansēšanas likuma 2.panta interpretēšanu, kas ierobežo fiziskās personas iespējas dāvināt savus ienākumus politiskajai partijai. KNAB uzskata, ka šis pants nosaka, ka fiziska persona politiskajai partijai var dāvināt līdzekļus tikai no saviem iepriekšējā kalendārajā gadā gūtajiem ienākumiem. Šādu viedokli par pamatotu atzina arī apgabaltiesa. Savukārt politiskā partija uzskata, ka šāds ierobežojums attiecīgajā tiesību normā nav ietverts.
AT spriedumā atzinusi, ka tiesa nepareizi interpretējusi un piemērojusi Partiju finansēšanas likuma 2.panta trešo daļu. AT skatījumā, likumdevējs ierobežojumus ienākumu dāvināšanai politiskajai partijai ir ietvēris palīgteikumā. Tajā norādīts, ka nododamo ienākumu "kopējais apmērs nedrīkst pārsniegt 30% no šo personu iepriekšējā kalendārajā gadā gūtajiem ienākumiem". Savukārt no tā, ka palīgteikumā ietverta norāde uz personas iepriekšējā kalendārajā gadā gūtajiem ienākumiem, nevarot secināt, ka ziedojumi var tikt veikti tikai no iepriekšējā kalendārajā gadā gūtajiem ienākumiem.
Ja likumdevējs būtu vēlējies ierobežot personas gūtos ienākumus, no kuriem pieļaujams dāvināt politiskajai partijai, tas būtu attiecīgi formulējums tiesību normas tekstā, uzskata AT. Līdz ar to AT nepiekrita apgabaltiesas secinājumam, ka tiesību normas teksts skaidri norādītu uz termiņa ierobežojumu ienākumu gūšanai, no kuriem būtu pieļaujams veikt dāvinājumu politiskajai partijai.
AT spriedumā arī analizējis likumdevēja gribu, pieņemot strīdus normu. AT norāda - ja pieņemtā likuma tekstā nav ietverts attiecīgs regulējums, likumprojekta anotāciju nevar izmantot, lai no tās atvasinātu tādas tiesību normas, kuras likumdevējs nemaz nav ietvēris likuma tekstā.
Spriedumā konstatēts, ka likumprojekta autori vēlējušies Partiju finansēšanas likuma 2.panta trešajā daļā ietvert kritēriju, ka persona var dāvināt politiskajai partijai tikai no saviem iepriekšējā gadā gūtajiem ienākumiem, taču šis kritērijs nav ticis ietverts likumprojektā ietvertajā tiesību normas tekstā, kuru apspriedis un pieņēmis likumdevējs.
AT norāda, ka vispārsaistoša ir likumdevēja pieņemtā tiesību norma, nevis likumprojekta izstrādātāju sākotnējais nodoms, kuru atspoguļo likumprojekta anotācija, tostarp arī gadījumos, ja tiesību normas teksta formulēšanā pieļauta kļūda vai neveiksmīgi izteikts likumprojekta izstrādātāju nodoms. Pretēji likuma tekstam nevar kā tiesību normu konstatēt un piemērot likumprojekta izstrādātāju nodomu, kas ietverts tikai likumprojekta anotācijā.
AT atzīst, ka strīdus normā ir precīzi noteikta tikai maksimāli pieļaujamā summa, kuru fiziskā persona var atvēlēt politisko partiju atbalstam. Tādā veidā likumdevējs sasniedzis vienu no likumprojekta anotācijā norādītajiem mērķiem - novērst iespēju, ka fiziskā persona politiskajai partijai ziedotu nesamērīgi lielu summu no saviem gūtajiem ienākumiem.
Tomēr AT nedz no pieņemtā likuma teksta, nedz arī no tā sagatavošanas materiāliem nesaskata, ka Partiju finansēšanas likuma 2.panta trešajā daļā būtu saglabāts ienākumu gūšanas termiņa ierobežojums, no kuriem būtu pieļaujams veikt dāvinājumu. Līdz ar to nav pamatoti secināt, ka persona var ziedot politiskajai partijai tikai no saviem iepriekšējā gadā gūtajiem ienākumiem - tāds ierobežojums šajā pantā neesot ietverts.