Siliņa reaģē uz TV raidījumā izskanējušo apgalvojumu par aicinājumu viltot Saeimas vēlēšanu rezultātus

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) lūgs tiesībsargājošās iestādes pārbaudīt publiski izskanējušo apgalvojumu, ka pirms teju desmit gadiem toreizējais "Vienotības" ģenerālsekretārs Artis Kampars aicinājis vēlēšanu programmatūras nodrošinātāja - informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma "SOAAR" - vadītāju Renāru Kadžuli viltot 12.Saeimas vēlēšanu rezultātus, lai tādējādi nodrošinātu partijas toreizējās priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas iekļūšanu parlamentā.

Portāls NRA jau rakstīja, ka šādu apgalvojumu Kadžulis trešdienas vakarā izteica Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Kas notiek Latvijā?". Vairāk šeit

Siliņa ceturtdienas rītā sociālajā tīklā "Facebook" paudusi viedokli, ka Kadžuļa izteiktais apgalvojums par mēģinājumu ietekmēt Latvijas Satversmē nostiprinātās demokrātiskās procedūras nedrīkst palikt bez sekām. "Vai nu tā ir bijis, un likuma priekšā ir jāatbild vienam, vai nu tā nav bijis, un likuma priekšā ir jāatbild otram. Ir jāpauž ļoti skaidrs Latvijas konstitucionālo kārtību un drošību aizsargājošo iestāžu viedoklis - jābūt gan vērtējumam, gan rīcībai," uzskata premjere.

Līdz ar to viņa apņēmusies pieprasīt informāciju no valsts drošības iestādēm, kā arī aicināt ģenerālprokuroru pārbaudīt izskanējušos apgalvojumus.

Siliņa atgādina, ka arī pašlaik esam priekšvēlēšanu procesā, un par Latvijas vēlēšanu integritāti nedrīkst būt nekādu šaubu ne tagad, ne jebkurā citā laikā. "Gan Latvijas valsts pārvalde, gan sabiedrība kopumā ir smagi strādājusi un nesusi upurus, lai mums būtu brīvas un godīgas vēlēšanas. Nav pieļaujami nekādi mēģinājumi prettiesiki ietekmēt vēlēšanu procesu vai nepamatoti graut sabiedrības uzticību mūsu valsts demokrātiskajām procedūrām," pauž Ministru prezidente.

Kadžulis, kurš apsūdzēts lietā par krāpšanos Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) iepirkumā, trešdien LTV raidījumā "Kas notiek Latvijā?" sacīja, ka 2014.gada rudenī notikušo 12.Saeimas vēlēšanu naktī Kampars viņu aicinājis parunāties un paudis bažas, ka Āboltiņai varētu pietrūkt balsu iekļūšanai Saeimā. "Mums vajag, lai tu izdari, lai viņa tiktu ievēlēta," it kā Kampara pirms desmit gadiem teikto atstāstīja Kadžulis.

"Es saku, vai tu saproti, ko tu prasi, tu prasi viltot vēlēšanu rezultātus. Es uz tās takas nekad mūžā nestāšos. Un es atteicu. [Kampars] Teica - nu tad būs visādi," raidījumā apgalvoja Kadžulis.

Viņš sacīja, ka šos apgalvojumus var pierādīt tikai ar to, ka Āboltiņa galu galā netika ievēlēta, tomēr 12.Saeimā iekļuva pēc tam, kad deputāta mandātu nolika Saeimā no "Vienotības" saraksta ievēlētais Jānis Junkurs. Viņš paziņoja, ka esot saņēmis darba piedāvājumu kādā Honkongas uzņēmumā. Viņa valsts amatpersonas deklarācijā gan neuzrādījās darbs Honkongas uzņēmumā, kas lika secināt, ka viņš no Saeimas aizgājis, lai atbrīvotu vietu Āboltiņai.

Kadžulis sacīja, ka par notikušo esot ziņojis Satversmes aizsardzības birojam (SAB), tomēr atsaucība izpalikusi. "Es par to ziņoju vairākas reizes SAB. Domājat, kaut kas notika? Tur ir tā kā pret sienu, tāpat kā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB). Vienā brīdī nolaižas rokas kaut ko ziņot, jo neviens neko nedara," sacīja Kadžulis.

"Vienotības" priekšsēdētājs, šī brīža finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), raidījumā uzklausot Kadžuļa sacīto, norādīja, ka iejaukšanās vēlēšanās būtu nopietns pārkāpums, tāpēc šie apgalvojumi ir jāpārbauda.

TV3 raidījums "Nekā personīga" iepriekš vēstīja, ka "Vienotība" astoņus gadus bez maksas izmantojusi IT uzņēmuma "SOAAR" veidoto sistēmu vēlēšanām kongresos. KNAB saistībā ar to ir sācis resorisko pārbaudi.

Savukārt prokuratūrā patlaban atrodas kriminālprocess par krāpšanos CVK rīkotajā IT iepirkumā. Šajā lietā viens no apsūdzētajiem ir Kadžulis. Viņa vadītais uzņēmums vairākkārt uzvarēja CVK un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iepirkumu konkursos.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "SOAAR" īpašnieki vienādās daļās ir Kadžulis un Leonards Survilo. Viņi ir arī uzņēmuma valdes locekļi. 2020.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 1,12 miljoni eiro, bet peļņa - 675 000 eiro, savukārt par vēlākiem gadiem dati nav pieejami.