Ārlietu ministre Baiba Braže savā amatā un kopā ar valdības ministru komandu apņēmusies strādāt, lai paveiktu konkrētas lietas Latvijas cilvēku, drošības un ekonomikas labā, šodien pēc apstiprināšanas amatā žurnālistiem pauda politiķe
Braže pateicās par uzticību Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV), virzot viņu ārlietu ministra amatam, un Saeimas deputātiem, - tiem, kuri šodien balsoja par diplomātes apstiprināšanu amatā, gan arī tiem, kuri balsoja pret un atturējās.
Ārlietu ministre uzsvēra, ka dzirdējusi deputātu izteikto gan kritiku, gan sniegto uzticību un redzējumu par rīcību ārpolitikas jomā. Braže turpmākā darbā paļaujas uz Saeimas absolūtā vairākuma atbalstu, ņemot vērā šodienas debatēs dzirdēto kopīgo skatījumu, tajā skaitā, drošības jomā šajā Latvijai un Eiropas Savienībai kritiskajā laikā.
Lielas daļas opozīcijas atbalstu apstiprināšanai amatā Braže vērtē kā apliecinājumu Latvijas vienotībai ārpolitikas un drošības jautājumos, ministre strādās, lai šāda vienotība turpinātos.
Uz žurnālistu attiecīgajiem jautājumiem Braže atbildēja, ka vēl nav pieņēmusi lēmumu, vai iestāties partijā "Vienotība". Preses iespējā uzreiz pēc apstiprināšanas ministre arī neiezīmēja kādu laika grafiku lēmuma pieņemšanai šajā jautājumā, bet uzsvēra, ka sākumā jāsāk darbs ārlietu ministres amatā.
Braže drīzumā plāno sniegt informāciju attiecībā uz biroja veidošanas jautājumiem.
Jaunās ārlietu ministres Baibas Bražes biroju vadīs līdzšinējais Ārlietu ministrijas (ĀM) Austrumeiropas un Centrālāzijas valstu nodaļas vadītājs Kaspars Krumholcs, aģentūru LETA informēja ĀM.
Krumholcs ir ieguvis plašu pieredzi Eiropas Savienības (ES) jautājumos, tostarp strādājot Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā ES un Eiropas Ārējās darbības dienestā, kā arī Latvijas vēstniecībā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē.
Savukārt ĀM biroja vadītāja vietniece būs diplomāte Andra Krūmiņa, kura šos pienākumus pildījusi līdz šim. Diplomātiskās karjeras laikā Krūmiņa strādājusi Valsts protokolā, Baltijas valstu, Ziemeļvalstu un reģionālās sadarbības nodaļā, kā arī pildījusi dienesta pienākumus Latvijas Republikas pastāvīgajā pārstāvniecībā NATO Briselē.
ĀM parlamentārā sekretāra un citu ministres biroja darbinieku vārdi tiks nosaukti pēc viņu saistību izbeigšanas ar pašreizējām darba vietām.
Kā ziņots, Saeima šodien ārlietu ministres amatā apstiprināja ilggadējo diplomāti Braži. Par Braži nobalsoja 66 deputāti, pret bija 11, bet deviņi deputāti atturējās.
Braži amatam virzīja Ministru prezidente Siliņa, kura diplomāti aicinājusi arī iestāties partijā "Vienotība", bet šāds lēmums pagaidām vēl nav pieņemts.
Atbalstu kandidātes apstiprināšanai iepriekš paudušas koalīcijas frakcijas - "Jaunā vienotība", Zaļo un zemnieku savienība un "Progresīvie". Līdzīgi arī opozīcijā esošās partijas "Apvienotais saraksts" un "Latvija pirmajā vietā" iepriekš kopumā pozitīvi novērtēja diplomātes kandidatūru. Nacionālā apvienība Braži vērtēja kopumā atzinīgi, taču balsojumā lēma atturēties un neatdot savas balsis par Braži.
Braže patlaban ir Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece. Iepriekš viņa bijusi NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos, kā arī Latvijas vēstniece Lielbritānijā, Indonēzijā un Nīderlandē.
Bražei ir Latvijas Universitātē iegūta juridiskā izglītība, kā arī maģistra grāds komunikācijas zinātnē. Diplomāte kādu laiku arī mācījusies Dienvidaustrumāzijas studiju maģistra programmā Čulalongkornas universitātē Taizemē.
Jauns ārlietu ministrs bija jāizraugās, jo aprīļa sākumā šo amatu pameta ekspremjers Krišjānis Kariņš (JV), šādi reaģējot uz Ģenerālprokuratūras lēmumu sākt kriminālprocesu, kurā vērtēs viņa īstenoto praksi, virknē komandējumu izmantojot privātos avioresisus.