Trešdien, 17.aprīlī, tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere Strasbūrā, Francijā, tiekoties ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāri Mariju Pejčinoviču Buriču, uzsvēra nepieciešamību steidzami ar tiesiskiem risinājumiem novērst Eiropas Padomes darbinieku - Krievijas pilsoņu – turpmāku atrašanos organizācijā divus gadus pēc Krievijas izslēgšanas no Eiropas Padomes.
Tikšanās laikā tika pārrunāta arī turpmākā attīstība Ukrainas Zaudējumu reģistram, kura darbība balstās uz Latvijā 2023. gada septembra konferencē pieņemtajiem “Rīgas principiem”.
Eiropas Padome ir viena no līderēm Ukrainas atbalstā - tā attīsta Ukrainas Zaudējumu reģistru, risina jautājumus par starptautiska tribunāla izveidi par Krievijas agresijas noziegumiem Ukrainā, kā arī par Krievijas aktīvu izmantošanu tās radīto zaudējumu segšanai Ukrainai un citus ar Krievijas atbildību saistītus jautājumus.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere norāda: “Eiropas Padomes vērtības balstās cilvēktiesībās, tāpēc, principiāli aizstāvot šīs vērtības, pirms diviem gadiem Eiropas Padomes dalībvalstis no sava vidus izslēdza agresorvalsti Krieviju. Šī valsts īsteno genocīdu pret ukraiņu tautu un nav tiesīga atrasties organizācijā, darbojoties pret tās mērķiem un to diskreditējot. Lai gan Krievija ir izslēgta, vairāk nekā 70 tās pilsoņu, kas strādā Eiropas Padomē, pamatojoties uz Krievijai savulaik piešķirtajām darbinieku kvotām, turpina savu darbu it kā nekas nebūtu noticis. Izslēgtās Krievijas pilsoņu darbība Eiropas Padomē diskreditē šo organizāciju, tāpēc nav Latvijai pieņemama. Ģenerālsekretariātam ir steidzami jāmeklē tiesiski risinājumi situācijas novēršanai.”
Vienlaikus Eiropas Padomes ģenerālsekretāre norādīja, ka Ģenerālsekretariāts šobrīd nesaredz tiesiski pamatotus risinājumus, kā novērst Krievijas darbinieku strādāšanu Eiropas Padomē.
Marija Pejčinoviča Buriča atzīmēja būtisko ieguldījumu, ko Latvija sniedza savas prezidentūras Eiropas Padomes Ministru komitejā laikā no 2023. gada maija līdz novembrim, uzsverot “Rīgas principu” pieņemšanas nozīmīgumu un to turpmāko ietekmi Ukrainas Zaudējumu reģistra izveidē.
Šobrīd Ukrainas Zaudējumu reģistrs ir saņēmis ap 1 000 zaudējumu pieteikumu un paredzams, ka to apjoms sasniegs 8 miljonus. Centrālais jautājums ir par to, kas segs šos zaudējumus. Tāpēc 2024. gada 16. aprīlī vienbalsīgi Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja pieņēma rezolūciju, kurā pirmo reizi ieteica iesaldētos Krievijas aktīvus pārskaitīt Ukrainas rekonstrukcijas fondam un izmantot kompensācijās cietušajiem.