Blinkens: ASV turpinās atbalstīt Ukrainu, lai tā spētu nostāties atpakaļ uz kājām

© Pixabay

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens pirmdien apliecinājis Melnās jūras reģiona sabiedrotajiem, ka viņi var paļauties uz Savienoto Valstu atbalstu, lai padarītu reģionu drošāku, bagātāku un integrētāku.

Uzrunājot Bulgārijas galvaspilsētā notiekošās Otrās Melnās jūras reģiona drošības konferences dalībniekus, Blinkens uzsvēra, ka ir svarīgi ieguldīt reģiona drošībā, lai panāktu mieru un brīvību visā Eiropā.

Krievija 2014.gadā nelikumīgi anektēja Krimas pussalu, kas kalpojusi par galveno atbalsta platformu Krievijas atkārtotajam iebrukumam Ukrainā.

Krievijas diktators Vladimirs "Putins uzskatīja, ka Ukrainas kaimiņi reģionā tiks sašķelti, taču viņš kļūdījās," sacīja Blinkens, piebilstot, ka ASV turpinās atbalstīt Ukrainu, lai tā spētu sevi aizstāvēt un nostāties atpakaļ uz kājām.

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba uzsvēra, ka Ukrainai nepieciešams būtisks militārais atbalsts, tai skaitā artilērija, munīcija un pretgaisa aizsardzības sistēmas.

Kuleba, kurš līdzīgi kā Blinkens piedalījās konferencē ar videozvana starpniecību, sacīja, ka Ukrainas pretgaisa aizsardzības stiprināšana palielinās arī reģionālo un globālo stabilitāti. "Šodien nav citas valodas, ko Maskava saprastu labāk par spēka valodu. To viņi respektē, viss pārējais tiek uzskatīts par vājumu," norādīja Ukrainas ārlietu ministrs.

Kubela arī sacīja, ka Melnajai jūrai jākļūst par "NATO, miera un stabilitātes jūru", un aicināja aliansi īstenot "visaptverošu un vērienīgu Melnās jūras stratēģiju, kuras mērķis būtu samazināt Krievijas ļaunprātīgo ietekmi".

Šomēnes NATO atzīmēja savu 75.gadadienu, vienlaikus apsverot plānu sniegt paredzamāku ilgtermiņa militāro atbalstu Ukrainai.

Otro Melnās jūras reģiona drošības konferenci organizēja Bulgārijas un Ukrainas Ārlietu un Aizsardzības ministrijas sadarbībā ar Ukrainas Aizsardzības stratēģiju centru, un tās mērķis ir stiprināt drošību Melnās jūras reģionā.

Ar Melno jūru robežojas Bulgārija, Gruzija, Rumānija, Krievija, Turcija un Ukraina.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais