Šī bija pēdējā darba nedēļa ārlietu ministram Krišjānim Kariņam (JV). Atklātībā nākušie fakti par iespējamu valsts naudas izšķērdēšanu, viņam kā premjeram komandējumos lidojot ar privāto lidmašīnu, maksāja viņam amatu. Kariņš politikā ir ilgspēlētājs un tādā vai citādā amatā bijis teju 22 gadus. Valsts kontrole, kas reisu stāstu preparēja, piesauc nihilismu un ekspremjera komandas atraušanos no Latvijas ekonomiskās realitātes. Arī Kariņa līdzgaitnieki no viņa viens pēc otra norobežojas. Ir beigusies Kariņa politiskā ēra Latvijā, taču viņa politiskajai karjerai pilnīgi noteikti punkts vēl nav pieliekams, ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".
“Uz Eiropas fona esam nabadzīga valsts. Kurš gan vēlas dzīvot nabadzībā?” Tā savā pirms 10 gadiem izdotajā grāmatā “Latvijas intereses” raksta politiķis Krišjānis Kariņš. Vēsturē gan visilgāk strādājošās valdības vadītājs neieies ar būtiskiem soļiem nabadzības mazināšanā, bet ar nepamatoti dārgu speciālo avioreisu izmantošanu saviem komandējumiem.
ASV trimdas latviešu ģimenē dzimušais Krišjānis Kariņš skolojies gan Amerikā, gan Minsteres latviešu ģimnāzijā, kur viens no viņa pedagogiem bija arī vēlākais Latvijas prezidents Egils Levits. Pensilvānijas universitātē ieguvis zinātņu doktora grādu ar specializāciju lingvistikā. Iesaistījies ASV latviešu kopienas sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, piemēram, 14. jūnija demonstrācijās pie Padomju savienības vēstniecības Vašingtonā.
Uz dzīvi Latvijā Kariņš pārcēlās 90. gadu vidū. Šeit dibināja uzņēmumu “Lāču ledus’”. Sākotnējais biznesa plāns, ka varēs Latvijā tirgot ledu, izgāzās.
Lielākus ienākumus Kariņam nodrošināja darbības ar nekustamo īpašumu. Vairākkārt ticis pētīts darījums ar kādreizējo kinoteātra ēku Rīgas centrā (Skolas iela 2), kas sākumā piederēja Kariņam, bet tad ilgstoši to pārvaldīja viņa dzīvesbiedre. Īpašums nonāca ģimenes ārstes Andas Kariņas jaunizveidota uzņēmuma pamatkapitālā un tika pārdots kopā ar to. Kaut Kariņa sievas kompānijai īsi pirms dibināšanas vairāku miljonu aizdevumus izsniedza divas ārzonas firmas, Kariņš uzsvēra, ka visi nodokļi tikuši nomaksāti un sieva ofšorus darījumā nav izmantojusi. Vēlāk Anda Kariņa iegādājās piecstāvu ēku Tērbatas ielā 13. Zemesgrāmatas dati liecina, ka darījuma summa bija 3,3 miljoni, pirkuma veikšanai nebija nepieciešams kredīts.
Krišjāņa Kariņa politiskā karjera sākās līdz ar “Jauno laiku”. Viņš 2002. gadā pievienojās Einaram Repšem un bija viens no partijas dibinātājiem. Šis politiskais spēks ienāca ar zvērestu baznīcā un kara pieteikumu pie varas ilgstoši esošajām partijām. Kariņu ievēlēja Saeimā, viņš bija “Jaunā laika” frakcijas priekšsēdētājs. Kā ekonomikas ministrs Kariņš strādāja "Jaunā laika" niknākā konkurenta Tautas partijas vadītajā Aigara Kalvīša pirmajā valdībā.
Šajā laikā Kariņš iesaistījās konfliktā ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu tā dēvētajā Grīnberga lietā. 2006. gadā kļuva arī zināms, ka ekonomikas policija sākusi krimināprocesu par iespējamiem pārkāpumiem Eiropas naudas piešķiršanā. Ekonomikas ministrs Kariņš par poligrāfijas firmu S&G bija pieņēmis lēmumu, kas ļāva uzņēmumam saņemt vairāk nekā vienu miljonu latu, kaut Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra bija komersanta pieteikumu noraidījusi.
Firmas īpašnieki Mārtiņš un Silvija Grestes tobrīd bija vieni no aktīvākajiem "Jaunā laika" ziedotājiem un bija iemaksājuši 15 tūkstošus. Policijā iesniegumu uzrakstīja Saeimas kreisā spārna politiķi.
"Jaunais laiks" tobrīd nostājās aiz Krišjāņa Kariņa kā mūris, aizejot no valdības. Un opozīcijā pavadīja trīs gadus. Krimināllieta izčākstēja. “Jaunajā laikā” tikmēr izveidojās nesaskaņas un Krišjāni Kariņu ievēlēja par partijas vadītāju Repšes vietā. Taču tas partiju nepasargāja, atšķēlās politiķi, arī Kariņa atbalstītāji. Kariņš vadības grožus atdeva Solvitai Āboltiņai, 2009. gadā tika ievēlēts Eiropas Parlamentā un vēlētāju atbalstu saņēma arī pēc pieciem gadiem kā “Jaunā laika” pēcteces “Vienotības” pārstāvis.
Eiropā Kariņš kļuva par koordinatoru virknei svarīgu likumprojektu. Starptautiskā nevalstiskā organizācija “Vote Watch” Kariņu nosauca par vienu no ietekmīgākajiem eiroparlamentāriešiem. Pēc 10 Eiropā pavadītajiem gadiem viņu atpakaļ uz Latviju ataicināja partijas jaunais vadītājs Arvils Ašeradens. Pirms 13. Saeimas vēlēšanām Kariņš kļuva par partiju apvienības “Jaunā vienotība” valdes priekšsēdētāju un Ministru prezidenta amata kandidātu.
"Es labi atceros, ka mani aicināja nākt palīgā, vadīt, kad reitings bija 1,6%. Mēs iekļuvām Saeimā ar nepilniem 7%, ko mēs un es uzskatījām par uzvaru, mēs turpinājām gūt pārstāvniecību Saeimā," sacīja demisionējušais ārlietu ministrs, bijušais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Krišjāni Kariņu par premjeru nosauca Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Un Saeima viņu apstiprināja amatā 2019. gada janvārī. Pēc ilgām mocībām izdevās izveidot koalīciju no piecām partijām, no kurām divas - KPVLV un Jaunā konservatīvā partija - bija neprognozējami, neviendabīgi spēki ar lielām ambīcijām.
"Naudas ir tik daudz, kā nekad nav bijis... Ļoti daudz naudas." Šo Kariņa premjerēšanas sākumā pausto izteikumu viņam vēlāk bieži atgādinās. Viņa vadītās pirmās valdības laikā valsts ārējais parāds pieauga. Atpalicība no abām Baltijas kaimiņvalstīm nesaruka. Kariņš kā iemeslus būtisko reformu atlikšanai piesauca pēkšņās krīzes, ar kurām viņa valdībai bija jātiek galā. Cits viedoklis ir bijušajai veselības ministrei Ilzei Viņķelei, kura Kariņam pārmet stingras līderības trūkumu. Kariņam izveidojās konflikts ar Viņkeli. Kādreizējo veselības ministri vēlāk apsūdzēja saistībā ar vakcīnu iepirkumu. Pirmā tiesu instance Viņķeli attaisnoja.
"Krīzes menedžeris nevar būt tāds, kurš hroniski pēc savas būtības no sīkumiem līdz lielām lietām neuzņemas atbildību. Tas izpaužas, piemēram, 14 stundu ilgā valdības sēdē Covid laikā, kad visiem, izņemot viņu (Kariņu), vienkārši zeme deg zem kājām, un tās 14 stundas ir nevis tāpēc, ka radām kaut ko inovatīvu un jaunu risinājumu Latvijai, bet tāpēc, ka sēdes vadītājs nav spējīgs pieņemt lēmumu," saka kādreizējā “Vienotības” politiķe, bijusī veselības ministre K. Kariņa valdībā Ilze Viņķele.
Premjers Kariņš sāka arī izvairīties no tiem raidījumiem, kuros bija iecerēts iztirzāt premjera atbildību par valdības lēmumiem vai noskaidrot viedokli par sabiedrībai būtiskiem notikumiem un pārmaiņām. Premjerministrs ilgstoši nenāca uz diskusiju raidījumu “Kas notiek Latvijā?”.
"Tās reizes, apkopojot, ja ne tad, tad vēlāk, (tās atteikuma) reizes ir padsmitos, ja mēs runājam par tēmām, kas bija dažādas, kas bija Covid, kas bija karš, kas bija valdības krīzes, bēgļi - dažādi lieli jautājumi. Daļā no šīm reizēm publicitāti ieguva (Kariņa ) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa, kaut gan uzaicinājums premjeram ir uzaicinājums premjeram, jo, piemēram, par to, kas ir runāts Eiropas Padomē, var atbildēt tikai premjers. Sabiedrības attieksme jau arī nav bijusi pietiekami kritiska un prasīga saistībā ar šo. Jā, vairāki kolēģi ir teikuši, ka šis nav normāli, kā viņš izpildījās. Ne jau tikai pret mani, ir jau arī daudzi citi raidījumi gan LTV, gan citur. Zaudējām mēs visi kaut kādu demokrātiskās tradīcijas daļu. Mēs arī zaudējām kaut kādu politisko kultūru "Jaunajā vienotībā" kā partiju apvienībā," norāda žurnālists Jānis Domburs.
Kaut pēdējās Saeimas vēlēšanas nesa ievērojami labākus rezultātus ("Jaunajai vienotībai") nekā pirms četriem gadiem un Kariņam bija otrs lielākais plusiņu skaits starp visiem 14. Saeimas deputātiem, otrajai Kariņai valdībai nebija ilgs mūžs. Politiskās taktikas rezultātā, kurā ilggadējais “Vienotības” biedrs Edgars Rinkēvičs kļuva par Valsts prezidentu, paģērēja jaunu koalīciju. Dzisa iepriekš novilktās sarkanās līnijas sadarbībai ar Lembergu saistīto ZZS, un Kariņam bija jāsamierinās ar ārlietu ministra amatu Evikas Siliņas valdībā.
Politiskie novērotāji gan uzskatīja, ka tas ir tikai pagaidām, jo Kariņa tālākie karjeras plāni saistīti ar amatiem Eiropas struktūrās.
Tā tas bija līdz pagājušā gada rudenim, kad “Latvijas Avīze” atklāja informāciju: ārvalstu komandējumos premjers Kariņš vairākumā gadījumu izmantojis privātos avioreisus. Vairākus mēnešus ilga žurnālistu izmeklēšana, taču Valsts kanceleja nesniedza pilnu informāciju.
Valsts kontrole šonedēļ nāca klajā ar saviem revīzijas secinājumiem, un tie bija iznīcinoši. Speciālie līgumreisi ar VIP centru, īpašo apkalpi, ar brokeru starpniecību izmaksājuši pat astoņas reizes vairāk nekā tad, ja premjera delegācija lidotu komercreisos biznesa klasē. Kovida dēļ ieviestā ārkārtējā situācija valstī 2022. gadā beidzās, bet čarterreisi turpinājās.
"Tas, ko mēs šeit redzējām, ir pazudis tas samērīgums. Kaut kādā brīdī rodas šis pieradums, tā sajūta, ka var. Ka pienākas. Un tas tā kā aiziet," norāda Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka.
Piemēram, 2022. gada augustā šis luksusa pakalpojums uz Kopenhāgenu un atpakaļ vienai personai izmaksājis 7480 (7480 eiro), kamēr komerclidojuma cena būtu virs tūkstoš eiro (1150 eiro). Privātais lidojums uz Briseli pērn vasarā premjera delegācijai izmaksājis astoņas reizes dārgāk nekā regulārais reiss.
Līdzvērtīgus lidojumus premjera komanda nevērtēja, kaut regulārie reisi visbiežāk bijuši pieejami ar dažu stundu starpību. Trīs gados nepamatoti iztērēts pusmiljons eiro.
Astoņos komandējumos lēmums izmantot speciālos reisus bijis nelikumīgs. Ierosināts kriminālprocess, pēc kura Kariņš atkāpās no ārlietu ministra amata.
"Mēs noteikti sagaidām objektīvu situācijas izvērtējumu. Lai nepaliek tā, ka īsti atbildīgs nav neviens. Ir prettiesiski izlietoti līdzekļi, skaidrs, ka kāds ar vārdu un uzvārdu šos lēmumus ir pieņēmis. Un tas ir tas, uz ko mēs ceram, skatoties uz darbu, ko veic Ģenerālprokuratūra un KNAB," izceļ valsts kontrolieris Edgars Korčagins. Pilnīgi iespējams, ka arī bijušais Ministru prezidents varētu būt to personu vidū.
Ģenerālprokurors Juris Stukāns: "Pagaidām man nesanāk saprast, kā varēja tā bezatbildīgi un prettiesiski rīkoties un neaizdomāties kaut kādā brīdī, vai tiešām tā var turpināt."
Čarterreisu rēķinus apmaksājis Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, kurš no amata atstādināts. Viņš paguvis pateikt, ka lēmumus par privātajiem lidojumiem nav pieņēmis viņš, bet premjera birojs speciālo reisu pasūtīšanai ar komersantiem sazinājies tieši. Savukārt bijušais Kariņa biroja vadītājs Jānis Patmalnieks jau izteicies, ka pēdējais vārds par reisu izvēli bijis Kariņam.
Raidījums "Nekā personīga" (NP) vaicā: "Vai ir jebkas, ko jūs nožēlojat speciālo avioreisu lietas sakarā? Jebkas?"
Demisionējušais ārlietu ministrs, bijušais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atbild: "Es nožēloju, ka tas stāsts ir aizgājis absolūti ne par lietas būtību."
NP: "Es par nožēlošanu vairāk domāju, vai jūs nejūtat zināmu atbildību par tiem cilvēkiem, kuriem, iespējams, draud kriminālatbildība, ka viņi nerīkoja šo iepirkuma procedūru. Bet paļāvās uz jūsu norādēm."
Kariņš: "Es arī kā jebkurš premjers .. tu jau paļaujies uz struktūru. Tu paļaujies, ka katrs zina savu darbu un atbildību. Vai kāds tajā ķēdē nebūtu izdarījis kaut ko atbilstoši prasībām, to es nezinu, es pieļauju, ka tāda iespēja ir."
Kaut šoreiz politiskā apvienība nestāv aiz Kariņa kā mūris, tā apzinās viņa popularitāti un Kariņš vēl arvien ir “Jaunās vienotības” otrais numurs jūnijā gaidāmajās Eiroparlamenta vēlēšanās. Un patlaban vēl pāragri izdarīt secinājumus, vai un kā privātie komandējuma lidojumi paliks ierakstīti politiķa Kariņa biogrāfijā.
