Otrdiena, 28.maijs

redeem Vilhelms, Vilis

arrow_right_alt Politika

Uz laiku premjeres un ārlietu ministra pienākumus pildīs Lībiņa-Egnere

© Dmitrijs Suļžics/MN

12. aprīlī un 13. aprīlī par Ministru prezidenta un ārlietu ministra pienākumu izpildītāju ir iecelta tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV), liecina premjeres Evikas Siliņas rīkojums.

Šāds lēmums par valdības locekļu aizvietošanu pieņemts, jo Siliņa dosies vizītē uz Austriju.

Kā ziņots, Ministru prezidente Siliņa no šodienas uz laiku pilda arī ārlietu ministra pienākumus, jo bijušais premjers Krišjānis Kariņš (JV) atkāpās no ārlietu ministra amata saistībā ar Ministru prezidenta amata laika privāto avioreisu skandālu.

Jau vairākus mēnešus publiskajā telpā aktuāls ir skandāls par Kariņa premjerēšanas laikā vadīto delegāciju komandējumos izmantotajiem privātajiem avioreisiem, kas daļā sabiedrības izpelnījušies kritiku. No 2021. gada līdz 2023. gada septembrim no valsts budžeta atbilstoši Valsts kancelejas apkopotajai informācijai Kariņa un viņa darbinieku komandējumos privātajiem reisiem iztērēti 613 830 eiro, bet kopā ar Eiropas Savienības segto izmaksu daļu tēriņi sasniedz 1,36 miljonus eiro.

Ģenerālprokuratūra marta otrajā pusē paziņoja, ka sākusi kriminālprocesu par iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu šajos komandējumos.

Savukārt Valsts kontrole revīzijā ir konstatējusi, ka nelikumīga un neekonomiska rīcība, organizējot bijušā premjera Krišjāņa Kariņa speciālos lidojumus, Latvijas un Eiropas Savienības (ES) Padomes budžetiem kopumā radījusi ap 545 000 eiro nepamatotus izdevumus.

Valsts kontrole uzskata, ka, izmantojot speciālos lidojumus arī gadījumos, kad valstī nebija izsludināta ārkārtējā situācija un kad samērojamā laikā bija pieejamas regulāro komercreisu alternatīvas, ir pieļauta nelikumīga rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem, kas radījusi papildus vismaz 221 566 eiro valsts budžeta izdevumus. Savukārt pieļautā neekonomiskā rīcība, pēc Valsts kontroles aplēsēm, radījusi papildus vismaz 323 688 eiro izdevumus ES Padomei.

Kā norādīja Valsts kontrole, revīzijas laikā iegūtā informācija liecina, ka lēmumu pieņemšanā un īstenošanā par speciālo lidojumu izmantošanu ārvalstu komandējumos faktiski bija iesaistīts gan tā brīža Ministru prezidents Kariņš, gan viņa tiešā pakļautībā esošais Ministru prezidenta birojs un Valsts kanceleja. Premjera biroju tolaik vadīja tagadējais Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks (JV), bet Valsts kanceleju vada Jānis Citskovskis.

Kā ziņots, šonedēļ par gaidāmo ārlietu ministra amata kandidātu Saeimā, visticamāk, vēl netiks lemts, pēc koalīcijas sanāksmes apliecināja valdības vadītāja Siliņa. Diskusijas vēl turpinās, un Siliņa vēlas būt pārliecināta, ka kandidātam, ko "Jaunās vienotības" politiķe nosauks koalīcijai, būs arī politiskās spējas pārstāvēt Latviju.

Kuluāros kā iespējamie kandidāti ārlietu ministra amatam izskanējuši vairāki vārdi - bijusī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV), Saeimas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis (JV), Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece Baiba Braže u.c.

Kuluāros iepriekš pieļauta esošo valdības ministru rotācija. Kā viena versija izskanējusi esošā aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) rotēšana uz ārlietu ministra amatu, tādējādi vakantu atstājot posteni Aizsardzības ministrijā. Tomēr "Progresīvo" politiķi norāda, ka rokāde nenotikšot. Tāpat iepriekš pieļauta iespēja, ka esošā tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) varētu ieņemt ārlietu ministra posteni, tomēr Lībiņa-Egnere šādu rokādi esot noraidījusi.