Partijas "Latvijas attīstībai" (LA) nelegālo ziedojumu lieta beigusies bez kriminālām apsūdzībām, jo par daudzām epizodēm iestājies noilgums, bet citos gadījumos summas nav bijušas tik lielas, lai sanāktu krimināllieta, lai arī fiktīvu ziedojumu pazīmes bijušas redzamas, vēsta pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica".
Pārbaudes sākās 2020. gadā pēc tam, kad LA pameta politiķis Māris Mičerevskis, paziņojot, ka ziedojis partijai toreizējo LA valdes locekļu Edgara Jaunupa un Jura Pūces sarūpēto naudu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ierosināja lietu un 132 ziedotājus atzina par pārbaudāmiem, jo bija saskatāmas pretlikumīgas finansēšanas pazīmes.
KNAB iztaujāti, daļa ziedotāju atzinuši, ka bijuši starpnieki, daļai nav bijis tādu ienākumu, lai ziedotu, bet citi vienlaikus ziedojuši lielas summas partijai un ņēmuši ātros kredītus iztikai, noskaidrojusi "Re:Baltica", iepazīstoties ar izbeigto lietu materiāliem.
Piemēram, kāds Kārlis Bērziņš stāstījis, ka 2020. gadā lūdzis mammai 1000 eiro (tik viņš pelnījis mēnesī), jo gribējis nopirkt dīvānu dzīvoklim, kuru plānoja izīrēt. Izrādījies, ka īrniekiem ir savas mēbeles un naudu dīvānam vairs nevajag, tāpēc visu noziedojis LA. Pārdevējs Artūrs Strazdiņš 2018. gadā ziedojis partijai 1900 eiro, lai arī viņa alga tolaik bijusi trīsreiz mazāka par ziedoto, turklāt jaunietis bijis parādā vismaz sešām ātro kredītu kompānijām. 19 000 eiro partijas kasē nonākuši, pateicoties Edgaram Kalējam, kurš stāstījis, ka bieži vinnējis spēļu zālēs. Savukārt grāmatvede Anastasija Jeļņika 2018. gadā LA ziedojusi 1100 eiro, bet KNAB iztaujāšanā sieviete nav spējusi nosaukt precīzu partijas nosaukumu, kam ziedojusi.
Vairāki liecinieki KNAB nosaukuši politiķus, kas devuši naudu un aicinājuši ziedot - Pūce, Jaunups, Viesturs Liepkalns, Artūrs Toms Plešs. Paši nosauktie šos apgalvojumus noliedz, bet KNAB nav aicinājis politiķus liecināt. KNAB Administratīvi procesuālo izmeklēšanu pārvaldes priekšnieks Andris Donskis klāstījis, ka tā bijusi biroja taktika: "Tā būtu lieka laika tērēšana. Un varbūt arī mēs netieši atklātu savas kārtis."
Donskis piekritis, ka iztaujāto liecībās bijušas skaidri redzamas partijas nelikumīgas finansēšanas pazīmes, taču krimināllietas izbeigtas, jo kriminālatbildība sākas, ja nelikumīgi ziedoti lieli apmēri jeb 50 minimālās algas. 2018./2019. gadā tie būtu aptuveni 21 000 eiro. KNAB priekšnieka vietniece Ineta Cīrule piebildusi, ka apšaubāmos ziedojumus bijusi doma summēt un apvienot vienā lietā, jo skaidri redzams, ka ziedotāji saistīti un labumu gūst viena partija, taču tam nav piekritis prokurors Māris Leja. Viņš skaidrojis, ka lielo apmēru avotam jābūt vienai fiziskai personai. KNAB tagad rosina likumu mainīt un noteikt, ka kriminālatbildībai pietiktu ar būtiskiem apmēriem jeb 10 minimālajām algām no viena avota.
Ne naudas devēji, ne starpnieki netiks sodīti pat administratīvi, atzīmē "Re:Baltica". Administratīvā pārkāpuma process par starpniecību nosaka, ka KNAB naudas devēji vai ziedotāji nelikumībās būtu jāpieķer divu gadu laikā. Šajās lietās kopš visiem apšaubāmajiem ziedojumiem bija pagājis ilgāks laiks.
Vienlaikus KNAB var administratīvi prasīt atmaksāt daļu naudas, kuru uzskata par nelikumīgi ziedotu - ja cilvēks atzinis, ka bijis starpnieks, vai arī ja viņš ziedojis it kā no seniem uzkrājumiem vai pērnā gada ienākumiem, bet summa pārsniedz 30% no saņemtā. KNAB izdevis 13 šādus lēmumus un prasa LA atmaksāt 32 756 eiro. Trīs starpnieku ziedojumus partija piekrita atmaksāt, samaksājot 7353 eiro, bet pārējos gadījumos apstrīdēja KNAB lēmumus tiesā.
"Partijas darbībā nav bijuši nekādi sistemātiski partiju finansēšanas pārkāpumi. Un šobrīd to ir atzinusi arī pārbaudošā iestāde," situāciju komentējis Jaunups.
LA pēc publikācijas izplatīja paziņojumu, kurā uzstāj, ka tā esot "maldinoša informācija", jo "visaptverošā revīzijā KNAB nekonstatēja", ka partijā būtu organizēta nelikumīga partijas finansēšanas shēma. "Ja tā būtu, tad būtu ierosināts kriminālprocess un veikta tā izmeklēšana un vainīgo apsūdzēšana," savu redzējumu par aprakstīto situāciju klāsta partija un apgalvo, ka pret publikācijā minētajām partijas bijušajām un esošajām amatpersonām neesot bijusi ierosināta neviena administratīvā pārkāpuma vai krimināllieta.
Partija atsaucas arī uz Augstākās tiesas šī gada februāra spriedumu, ar kuru tā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, novērtējot, ka apgabaltiesa nepareizi interpretējusi un piemērojusi Partiju finansēšanas likumu pret LA ziedojumiem. "Tas nozīmē, ka no "Re:Baltica" rakstā pieminētajām 13 lietām, astoņās būs jāpārskata lēmumi, jo saskaņā ar AT lēmumu KNAB nav pareizi interpretējis likumu," raksta partija.