Partiju reitingi: "Jaunā Vienotība" nostumta no pjedestāla

© Ekrānuzņēmums

Partiju Saeimas vēlēšanu reitingā martā "Nacionālā apvienība" (NA) un "Progresīvie" ar nelielu pārsvaru izstūmuši no līderpozīcijas "Jauno vienotību" (JV), liecina pēc Latvijas Televīzijas (LTV) pasūtījuma veiktās pētījuma centra SKDS aptaujas dati.

Martā partiju reitinga pirmajā vietā ar vislielāko vēlētāju atbalstu - 8,1% - ierindojās NA, par kuru vēl janvārī bija gatavi balsot 7,5% vēlētāju. Otrajā vietā marta reitingā nonākuši "Progresīvie" ar 8% vēlētāju atbalstu, kas ir par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā janvārī. Savukārt janvāra reitinga līdere JV martā partiju topā ierindojas vien 3.vietā ar 7,8% vēlētāju atbalstu, kas ir par 1,1 procentpunktu mazāk nekā janvārī.

Pavisam tuvu, ceturtajā vietā, ierindojas partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV) ar 7,4% atbalstu, kas ir par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā janvārī. Tālāk seko valdošajā koalīcijā ietilpstošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ar 7% atbalstu, kas ir par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā gada pirmajā mēnesī.

Partijai "Stabilitātei" martā atbalstu solījuši 5,5% vēlētāju, "Saskaņai" - 5%, bet "Apvienotajam sarakstam" (AS) - 4,9%. Minētās partijas janvārī atbalstīja attiecīgi 5,3%, 4,1% un 5% vēlētāju.

Tālāk politisko spēku topā seko partiju grupa ar rezultātu 2% un mazāk. "Suverēnajai varai" atbalsts ir tieši 2%, "Latvijas attīstībai" - 1,9%, Kustībai "Par" - 1,4%, Jaunajai konservatīvajai partijai - 1,3%. Savukārt "Pamats-LV", kas ir Latvijas Krievu savienības un Centra partijas apvienība, balsi sola 0,8% vēlētāju, bet "Platformai 21" - 0,2%, atsaucoties uz SKDS datiem, vēsta LTV.

Gandrīz procents sola balsot par vēl kādu citu partiju, bet teju ceturtā daļa atzīstas, ka nezina, par ko balsotu. 13% aptaujāto martā bijuši apņēmības pilni uz parlamenta vēlēšanām nedoties vispār.

Šie dati ir pārrēķināti arī, ņemot vērā, cik katras partijas atbalstītāji ir gatavi piedalīties vēlēšanās. Šādi pārrēķinot, līdere NA iegūtu 13,9%, "Progresīvie" un JV - vienādi 13,6%, bet LPV - 11,1% balsu. ZZS būtu 10,3% vēlētāju atbalsts, bet "Stabilitātei" - 8,4%.

Saeimā iekļuvušo astoņu partiju sarakstu noslēgtu AS un "Saskaņa" ar attiecīgi 8,2% un 7,3%.

Pārējām partijām, pēc marta aptaujas datiem, 5% barjeru iekļūšanai Saeimā pārvarēt neizdotos, vēstīja LTV.

SKDS direktors Arnis Kaktiņš un arī politikas notikumu vērotājs, sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis LTV norādīja, ka JV reitinga kritums nav pārsteigums, un tas skaidrojams ar pēdējā laika skandāliem, kas varētu būt iedragājuši partijas reputāciju.

Kaktiņš piebilda - neskatoties uz to, ka JV ir "iespārdīta", tā ir salīdzinoši maz zaudējusi, un tas rāda, ka tai ir diezgan liels "cietu atbalstītāju" skaits.

Savukārt Rajevskis vērsa uzmanību, ka arī šobrīd - kā bieži vien tas notiek neskaidrību laikos - ieguvēji ir tie, kas vēlētājam var skaidri pateikt, kas ir viņu vērtības un solījums vēlētājiem.

Politika

Vācijas Kristīgo demokrātu savienibas (CDU) līderis Frīdrihs Mercs, kurš nākamgad varētu kļūt par Vācijas kancleru, grib stingrāku kontroli uz Eiropas valstu robežām, lai novērstu gāztā Sīrijas prezidenta Bašara al Asada piekritēju imigrāciju.

Svarīgākais