Politologs: Cīņa par ārlietu ministra amatu būs "nikna un nebūs viegla"

Līdz ar Krišjāņa Kariņa (JV) atkāpšanos no ārlietu ministra amata ir dots starts "Jaunās vienotības" (JV) iekšējai cīņai par šo posteni, aģentūrai LETA uzsvēra politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis.

Viņš norādīja, ka daudziem "Jaunās vienotības" politiķiem ārlietu ministra amats šķiet atraktīvs, jo tas apliecina politiķa rūdījumu un statusu partijā. Rajevskis domā, ka cīņa par šo amatu būs "nikna un nebūs viegla" arī Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV).

Politologa ieskatā, Siliņai ir svarīgi divi aspekti. Pirmais, lai šo amatu ieņemtu cilvēks, kurš spēj kvalitatīvi darīt savu darbu un atjaunot priekšstatu, ka JV ārlietās var uzticēties.

Viņaprāt, līdz ar Kariņa lidojumu skandālu un bijušā ārlietu ministra un Valsts prezidenta Edgara Rinkēvičs aiziešanu no partijas JV ir zaudējusi sajūtu, ka tā ir monopoliste ārlietu sfērā.

Pēc Rajevska paustā, otrs aspekts, kas, iespējams, tiks ņemts vērā, ir, ka cīņa par amatu nedrīkst vājināt partiju iekšēji. Nākamajam ārlietu ministra amata kandidātam jābūt ar jaudu partijā un, visticamāk, tas īsti nevarētu būt jaunpienācējs vai kāds ārējs spēks, sacīja eksperts.

"Siliņai ir ļoti svarīgi, lai viņas iekšpartejiskās pozīcijas nevienā mirklī netiktu vājinātas, tieši otrādi - paliktu stiprākas. Šie ir divi uzdevumi, kas viņai ir jāizpilda, meklējot starp partijas biedru rindām jauno ārlietu ministru," sacīja politologs.

Tāpat Rajevskis uzsvēra, ka Kariņa demisija bija likumsakarīgs rezultāts - bija maz ticams, ka pēc Siliņas un Kariņa tikšanās viņš varētu saglabāt amatu.

Runājot par Kariņa lidojumu skandālu un viņa atkāpšanās no amata ietekmi uz partijas reitingiem, politologs sacīja, ka opozīcijas "kurbulētā" skandāla aktualitāte samazināsies. Viņaprāt, no opozīcijas puses tā bija normāla politiskā konkurence, lai vājinātu valdību, piespiestu Kariņu atkāpties un ietekmētu "Jaunās vienotības" reitingu.

""Jaunās vienotības" reitingos būs vērojama zināma inerce, taču tas mainīsies. Jā, šodien uzzinājām, ka Kariņš atkāpsies, tas būs plašsaziņas līdzekļos, iespējams, būs vēl interese par Valsts kontroles ziņojumu, taču lielā mērā politiski ir sasniegts atrisinājums," sacīja Rajevskis.

Taujāts, vai Kariņa atkāpšanos no amata var uzskatīt par opozīcijas panākumu, Rajevskis sacīja, ka opozīcijas "ofensīvu" var vērtēt kā veiksmīgu, taču arī Kariņš ir "pienesis opozīcija patronas".

Kā ziņots, Kariņš ceturtdien pēc tikšanās ar premjerministri Siliņu paziņoja, ka nolēmis atkāpties no ārlietu ministra amata.

Kariņš ārlietu ministra amatu atstāšot 10.aprīlī. Viņš skaidroja, ka šis datums izraudzīts, jo Saeimas nākamā kārtējā sēde gaidāma 11.aprīlī, kad parlaments varēs ievēlēt jaunu ārlietu ministru.

Jau vairākus mēnešus publiskajā telpā aktuāls ir skandāls par Kariņa premjerēšanas laikā vadīto delegāciju komandējumos izmantotajiem privātajiem avioreisiem, kas daļā sabiedrības izpelnījušies kritiku.

No 2021.gada līdz 2023.gada septembrim no valsts budžeta atbilstoši Valsts kancelejas apkopotajai informācijai Kariņa un viņa darbinieku komandējumos privātajiem reisiem iztērēti 613 830 eiro, bet kopā ar Eiropas Savienības segto izmaksu daļu tēriņi sasniedz 1,36 miljonus eiro.

Pagājušajā nedēļā Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka sākusi kriminālprocesu par iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu šajos komandējumos.

Lai uzzinātu vairāk par Kariņa demisiju, lasiet šeit.