"Sabiedrībā pieaug spriedze, ko rada neziņa par nākotni, par iespējamo rīcību apdraudējuma gadījumā. Politiķiem, atbildīgajiem ministriem un nozares speciālistiem ir jādara viss iespējamais, lai civilā aizsardzība kļūtu par mūsu kopīgo prioritāti. Informatīvais un skaidrojošais darbs ir mazākais, ko varam darīt šajā jomā," uzsver Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.
Šobrīd sabiedrībā valda dažādi mīti un priekšstati, īpaši par tā saukto 72 stundu somu, tāpēc būtiski papildus patvertņu tīkla un tā tehniskā nodrošinājuma sakārtošanai sabiedrību informēt un skaidrot, kā rīkoties ārkārtas situācijās. "Jāsaprot, ka ar somu, kurā salikts viss nepieciešamais, būs par maz. Ikvienam iedzīvotājam jābūt skaidram plānam, kas tiks darīts krīzes situācijā. Tas vienlaikus ietver arī rezerves pārtikas un ūdens krājumus, medikamentus, bet ne tikai. Nepieciešams izvērst skaidrojošu darbu sabiedrībā, lai nodrošinātu sabiedrības informētību. Vienlaikus tas veicinātu sabiedrības izpratni un gatavību krīzes situācijām. Tas ne vienmēr nozīmē ārēju apdraudējumu, mums jābūt gataviem arī postošiem laikapstākļiem, kas novērojami aizvien biežāk - plūdi, vētras, lietavas un pat krusa," skaidro Mieriņa.
Nesenā vizītē Somijā Saeimas priekšsēdētāja apmeklēja vienu no Helsinkos esošajām patvertnēm. Ikdienā tās kalpo kā sporta zāles, publiskās slidotavas un ne tikai. Savukārt ārkārtas situācijā tās viegli transformējamas un primāri funkcionē atbilstoši mērķim. "Šāda pieeja ir ne vien atbildīga saimniekošana, bet arī atbildīga resursu izmantošana. Patvertņu uzturēšana prasa papildu līdzekļus, tomēr, ja tiek paplašināta patvertņu funkcionalitāte, iedzīvotāji, pašvaldība un valsts ir ieguvēji," norāda Daiga Mieriņa. "Iedzīvotāji jūtas droši, jo ne tikai zina, kur patvertnes atrodas, bet zina izvietojuma plānu, to, kur atrodas ieejas un izejas, kur pieejams ūdens. Iedzīvotāji zina arī to, ka pašiem ir jāparūpējas par saviem, kā minimums, divu dienu pārtikas krājumiem."
Savukārt reģionālajā vizītē Daugavpilī Saeimas priekšsēdētāja apmeklēja Daugavpils reģionālās slimnīcas teritorijā esošo patvertni, kas šobrīd tiek izmantota arhīva vajadzībām. Mieriņa norādīja, ka, lai gan telpas būtiski jāpielāgo, lai tās varētu izmantot ārkārtas apstākļos slimnīcas personāls un pacienti, šis ir labs piemērs, kā tās iespējams izmantot dažādiem nolūkiem, demonstrējot elastīgu un resursu ziņā efektīvu infrastruktūras pārvaldību slimnīcas vajadzībām. "Jo informētāka ir sabiedrība, jo drošāk tā jūtas," uzsver Daiga Mieriņa.