Politologs: Aplokšņu skandāls JV varētu būt vēl sāpīgāks nekā Kariņa lidojumi

Partijas "Vienotība" biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumi par aplokšņu algu maksāšanu "Jaunajai vienotībai" (JV) varētu būt vēl sāpīgāks skandāls nekā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa lidojumi ar speciālajiem avioreisiem, sarunā ar aģentūru LETA pauda politologs Juris Rozenvalds.

Komentējot Orleāna pausto, ka politiskais spēks viņam un vēl vismaz desmit biroja darbiniekiem maksājis tā sauktās aplokšņu algas, politologs uzsvēra, ka tā ir nopietna problēma.

Iepriekš sabiedrības kritiku izpelnījās Kariņa Ministru prezidenta laika vadīto delegāciju veiktie speciālie avioreisi no 2021.gada līdz 2023.gada septembrim no valsts budžeta.

"Domāju, ka aplokšņu skandāls JV varētu būt vēl sāpīgāks nekā Kariņa lidojumi," pauda politologs.

Viņš norādīja, ka ziņas par "Vienotības" maksāšanu aploksnēs līdz kompetentajām struktūrām nonāca jau pirms trim mēnešiem, līdz ar to šī lieta ir ļoti ievilkusies. Rozenvalds izteica cerību, ka Latvijā kompetentajās iestādēs tomēr atradīsies griba šo jautājumu noskaidrot un sniegt savu atzinumu.

Tāpat viņš pauda, ka patlaban aplokšņu algu skandālu aktīvi izmanto JV konkurenti, piemēram, Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts".

"Ja, pieņemsim, kaut kas tamlīdzīgs ir noticis, tad pēc tam būs grūti pārliecināt cilvēkus ar lozungiem, ka vajag kārtīgi maksāt nodokļus, būt baltās ekonomikas sastāvdaļai," sacīja Rozenvalds.

Viņš arī pauda, ka, ja atklāsies, ka arī citās Latvijas partijās tiek piekopta maksāšana aploksnēs, tas būs sitiens ne tikai pa JV, bet pa visu partiju sistēmu Latvijā.

Kā ziņots, raidījums "Nekā personīga" vēstīja, ka ilggadējais "Vienotības" biedrs Orleāns apgalvo, ka algu maksāšana aploksnē sākusies ap 2017.gadu, kad partijai radušās finansiālas grūtības. Saņemot pirmās aplokšņu algas, Orleāns iebildis, taču viņam solīts, ka, partijas finansiālajai situācijai uzlabojoties, tikšot atsākta oficiāla algu maksāšana, kā arī nomaksāti visi nodokļi par iepriekšējo periodu.

Politiķis raidījumam stāstīja, ka papildus oficiālajai algai viņš aploksnē saņēmis 650 eiro. Līdzīgas aploksnes politiķis esot redzējis arī uz citu kolēģu galdiem.

Nesagaidījis solīto nodokļu samaksu, Orleāns esot vērsies gan partijas valdē, gan individuāli pie vadošiem partijas politiķiem, tajā skaitā Kariņa un pašreizējās premjeres Evikas Siliņas (JV), taču nekādi rezultāti neesot sekojuši.

Neapmierinātajam Orleānam ap gadumiju darbs partijas birojā uzteikts. Pēc tam viņš vērsies tiesā gan pret "Vienotību", gan partiju apvienību "Jaunā vienotība" par nepareizu darba uzteikuma termiņu, par atšķirīgu attieksmi un nelabvēlīgu seku radīšanu.

Saistībā ar aplokšņu algu maksāšanu Orleāns vērsies KNAB, Valsts ieņēmumu dienestā, Valsts darba inspekcijā un Ģenerālprokuratūrā, kā arī Datu valsts inspekcijā par iespējamiem pārkāpumiem personas datu glabāšanā.

"Vienotības" priekšsēdētājs Ašeradens Orleāna apgalvojumiem par aplokšņu algu maksāšanu nepiekrīt. Partija esot veikusi iekšējo izmeklēšanu, aptaujāti darbinieki, bet neviens neko tādu nezinot.

Arī "Vienotības" pašreizējā ģenerālsekretāres pienākumu izpildītāja Sanita Stelpe-Segliņa raidījumam apgalvoja, ka viņas rīcībā nav informācijas par aplokšņu algu maksāšanu partijas biroja darbiniekiem. Savukārt ar bijušo "Vienotības" ģenerālsekretāru, partijas vecbiedru Arti Kamparu "Nekā personīga" sazināties neizdevās.

Iespējamo aplokšņu algu maksāšanu "Vienotības" birojā esot izmeklējusi partijas Ētikas komisija. Tās priekšsēdētāja Iveta Blaua raidījumam apgalvoja, ka, vairākās sēdēs iztaujājot iespējamos zinātājus, aplokšņu algu maksāšanai neesot gūts apstiprinājums.

Orleāna savākto informāciju korupcijas apkarotājiem esot pārsūtījusi arī pati partija. KNAB raidījumam apstiprināja, ka ir saņēmis gan Orleāna, gan partijas iesniegumus un pārbauda tos.

Kā ziņots, daļā sabiedrības kritiku izpelnījušies Kariņa Ministru prezidenta laika vadīto delegāciju veiktie speciālie avioreisi no 2021.gada līdz 2023.gada septembrim no valsts budžeta atbilstoši Valsts kancelejas apkopotajai informācijai izmaksājuši 613 830 eiro.