Trešdiena, 17.aprīlis

redeem Rūdis, Rūdolfs, Viviāna

arrow_right_alt Politika

Deputāti kritizē Labklājības ministrijas piedāvātās izmaiņas pabalstu sistēmā

© pexels.com

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti šodien sēdē kā nepietiekamu kritizēja Labklājības ministrijas (LM) piedāvājumu pabalstu sistēmas pilnveidošanai.

LM parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks sēdē iepazīstināja ar pabalstu pārskatīšanas priekšlikumiem 2025.gada budžetam. Mērķis ir līdz 1.jūlijam nākt ar ziņojumu par demogrāfijas politikas attīstību, iekļaujot pabalstu pārskatīšanu.

LM prioritāte nākamā gada budžetam būs bērnu kopšanas pabalsts, jo tas nav ilgstoši pārskatīts.

Koalīcijas deputāte Mairita Lūse (P) pauda nesapratni, vai ar reformu ir saprotama tikai pabalstu celšana, jo tas nevarot būt vienīgais vecāku atbalsts.

Politiķe uzskata, ka joprojām nav atrisināts nodarbinātības jautājums bērna kopšanas atvaļinājuma laikā. Lūse aicināja "beigt čakarēt" jaunos vecākus, kuri vēlas strādāt bērna kopšanas atvaļinājuma laikā. Deputāte gaida, ka ministrijai būs konkrēti aprēķini un piedāvājums, kā varētu atvieglot vecāku nodarbinātību minētajā laika periodā. Lūse izteicās, ka LM "izvēlas neredzēt", ka jaunie vecāki krāpjas - strādā, bet slēdz līgumus uz citu cilvēku vārda.

Arī deputāte Ingūna Circene (JV) pauda nesapratni, kāpēc joprojām valsts pretojas legālam darbam un neļauj sievietēm strādāt bērna kopšanas laikā. Politiķe atzīmēja, ka valstī ir 26% ēnu ekonomika, kas nemazinās, un daļa no tās esot jaunie vecāki, kas bērnu kopšanas atvaļinājuma laikā strādā.

Uzulnieks atbildēja, ka tas ir valstiski komplekss jautājums un LM visu nevarot atrisināt, piebilstot, ka ministrija ir vērtējusi iespēju, ka cilvēks var piestrādāt bērnu kopšanas atvaļinājuma laikā. Ja izdosies pārlikt bērnu kopšanas atvaļinājuma pabalstu uz pamata budžetu, tad LM redz iespēju, ka cilvēks var piestrādāt, noslēdzot līgumu ar darba devēju.

Opozīcijas parlamentārietis Raivis Dzintars (NA) atzīmēja, ka iecere palielināt bērna kopšanas pabalstu no 171 eiro uz 377 eiro ir nepietiekams, lai arī būtisks solis uz priekšu, uzsverot, ka nākamā gada budžetā demogrāfijai jābūt reālai prioritātei. Opozīcijas politiķis uzskata, ka pēc militāra apdraudējuma dzimstības rādītāji ir otrs lielākais izaicinājums Latvijas pastāvēšanai.

Dzintara ieskatā, LM piedāvājumam jābūt krietni ambiciozākam, jo, piemēram, ģimenes valsts pabalsts ir iekļauts piedāvājumā, bet deputātam neesot sajūta, ka ministrija par to iestāsies un cīnīsies budžeta sarunās.

Opozīcijas deputāte Ramona Petraviča (LPV) klāstīja, ka gaidījusi pabalstu reformu kā kompleksu risinājumu, bet LM prioritārie pasākumi esot tādi paši kā katru gadu, pamainot mazliet ciparus. Politiķe norādīja, ka katru gadu tiek iesniegti prioritārie pasākumi 100 - 200 miljonu eiro apmērā, bet atbalstīta tiek maza daļa.

Tāpat sēdes dalībnieki akcentēja alimentu nemaksātāju jautājumu, par ko padziļināti plāno diskutēt citā komisijas sēdē.

Jau ziņots, ka LM ir sākusi pārskatīt visus valsts pabalstus ģimenēm, iepriekš Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas sēdē deputātus informēja Uzulnieks.

Šobrīd bērnu kopšanas pabalsts ir 171 eiro mēnesī. LM rosina atteikties no bērnu kopšanas pabalsta izmaksāšanas par bērnu no pusotra līdz divu gadu vecumam. Viens no LM piedāvājumiem ir no 2025.gada minēto pabalstu palielināt līdz 250 eiro par bērnu līdz pusotra gada vecumam, kas valstij izmaksātu 21 miljonu eiro. Otrs piedāvājums ir bērna pabalstu noteikt 50% apmērā no ienākumu mediānas, kas nozīmētu 377 eiro mēnesī, un izmaksātu apmēram 56 miljonus eiro.

LM ieskatā bērnu kopšanas pabalstam ir jābūt primāram un tas ir jāsaņem visiem vecākiem neatkarīgam no sociālajām iemaksām.

Tāpat LM rosina palielināt vecāku pabalstu, mainot finansēšanas avotu no speciālā budžeta uz valsts budžetu.

Šobrīd vecāku pabalsts par vienu bērnu ir 25 eiro mēnesī, bet no 2026.gada LM to rosina palielināt līdz 50 eiro mēnesī. Uzulnieks piekrīt uzskatam, ka jāveicina demogrāfija un jāatbalsta daudzbērnu ģimenes, reizē LM parlamentārais sekretārs uzsvēra, ka valstī ir problēma ar pirmo un otro bērnu politiku.

Ņemot vērā inflāciju, LM rosina no 2025.gada palielināt bērna piedzimšanas pabalstu no 421 eiro līdz 730 eiro, kas izmaksātu 4,6 miljonus eiro gadā.

LM rosina izmaiņas arī aizbildniecības un adopcijas pabalstu apmērā. Pabalsts aizbildnībā esošu bērnu uzturēšanai no 2025.gada varētu mainīties atbilstoši minimālās algas pieaugumam, proti, patlaban pabalsts par bērnu līdz septiņu gadu vecumam ir 215 eiro mēnesī, taču LM rosina to palielināt līdz 350 eiro. Savukārt pabalsts par bērnu vecumā no septiņiem gadiem patlaban ir 258 eiro, bet priekšlikums paredz to palielināt līdz 420 eiro mēnesī.

Pēc līdzīgas shēmas varētu mainīties arī bērna adopcijas pabalsts - attiecīgi tiek rosināts to palielināt līdz 210 eiro mēnesī.

LM rosina palielināt atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu, piedāvājot divus variantus. Palielināt par vienu bērnu no 171 eiro līdz 377 eiro mēnesī, no 222 eiro līdz 490 par diviem un no 273 eiro līdz 630 eiro par trīs un vairākiem bērniem. Otrs variants ir noteikt visām audžuģimenēm vienādu atlīdzības apmēru neatkarīgi no bērnu skaita - 377 eiro.

LM vēlas noteikt vienlīdzīgāku attieksmi atlīdzības noteikšanā aizbildņiem. Uzulnieks norādīja, ka aizbildņa pabalsts nav pārskatīts teju 20 gadus, jo pastāvot tāds uzskats, ka aizbildnis parasti ir tuvinieks, taču ne vienmēr tā tas ir.

Pabalsts no 2025.gada pabalsts par aizbildņa pienākumu pildīšanu varētu būt 377 eiro mēnesī. Šobrīd minētais pabalsts ir 54 eiro.

Uzulnieks norādīja, ka gada sākumā ir notikusi sanāksme ar nevalstiskajām organizācijām par LM priekšlikumiem, un ministrija sola turpināt diskusijas, kā arī ar piedāvājumu iepazīstināt ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātus.