Latvijai ir stingri jāiestājas, lai NATO un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis atvēlētu vairāk finanšu līdzekļusaizsardzībai, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš trešdien Rīgas pilī tikās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV).
LETA jau rakstīja, ka bijušais ASV prezidents Donalds Tramps, kurš ir ticamākais Republikāņu partijas kandidāts rudenī gaidāmajās valsts galvas vēlēšanās, paziņojis, ka mudinātu Krieviju uzbrukt NATO dalībvalstij, kas nepiešķir pietiekami daudz līdzekļu aizsardzībai.
Rinkēvičs akcentēja, ka Latvija šogad aizsardzībai atvēl 2,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt līdz 2027.gadam plānots aizsardzībai atvēlēt 3% no IKP. Prezidents piebilda, ka procenti varētu izrādīties arī lielāki, jo tie ir atkarīgi no tā, kāds būs IKP pieaugums.
"Latvija ir viena no tām valstīm, kas aizsardzībai atvēl vairāk nekā patlaban paģērē NATO politika. Mēs to darām, iespējams, ne tik daudz kritēriju izpildes dēļ. Tas ir būtiski, ka katra alianses dalībvalsts aizsardzībai atvēlētu vismaz 2% no IKP, bet mēs to darām arī tāpēc, ka jāpaveic daudz valsts militārās aizsardzības stiprināšanā," žurnālistiem sacīja Rinkēvičs, piebilstot, ka runā gan par pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādi, gan Austrumu robežas militārās infrastruktūras nostiprināšanu, gan Sēlijas poligona izbūvi, gan Valsts aizsardzības dienestu.
Valsts prezidents akcentēja, ka bijis liecinieks diskusijām par aizsardzības izdevumiem NATO samitos un sanāksmēs laikā, kad ASV prezidents bija Tramps. Pēc Rinkēviča paustā, Tramps vienmēr ir skaidri un stingri teicis, ka ASV nevar uzņemties NATO dalībvalstu aizsardzību tikai uz sevi, tāpēc būtu godīgi, ka visas alianses dalībvalstis atvēlētu aizsardzībai vismaz 2% no IKP.
"Diemžēl šogad, kad NATO dalībvalstīm vajadzēja sasniegt 2% no IKP, mēs redzam, ka ne tuvu visas alianses dalībvalstis to ir paveikušas. [Trampa izteikumus] es skatītu kā vēlēšanu kampaņu un vēlēšanu retoriku. Protams, diskusijas par ASV vietu un lomu starptautiskajā politiskā arī ASV ir diezgan asas," sacīja Valsts prezidents.
Rinkēvičs norādīja, ka viņš nekomentēs ASV vēlēšanu procesu neatkarīgi no tā, kādi būs vēlēšanu rezultāti novembrī, taču viņš vērsa uzmanību uz tiem darbiem, kas Latvijai ir jāpaveic. Viens no darbiem ir turpināt stiprināt valsts iekšējo un ārējo drošību.
"Tas nav vienkārši, jo nauda, kas tiek ieguldīta iekšējās un ārējās drošības stiprināšanā, ir nauda, kas tiek no kaut kā paņemta. Budžets ir tāds, kāds tas ir. Iekšējās un ārējās drošības stiprināšana ir svarīga, jo nākamie gadi būs izaicinoši. Es nesaku to ar nolemtības sajūtu, bet mums ir jābūt gatavākiem nekā esam patlaban," sacīja Valsts prezidents.
Pēc prezidenta paustā, Latvijai jāiestājas, lai NATO un ES dalībvalstis atvēlētu vairāk finanšu līdzekļus aizsardzības izdevumiem. Tāpat jāstrādā pie tā, lai Eiropas aizsardzības industrija uzņemtu apgriezienus. Rinkēviča ieskatā ir jāsaprot, ka Eiropai jākļūst spēcīgākai, un nedrīkst paļauties tikai uz vienu vai diviem sabiedrotajiem.
"Eiropas, ASV un Kanādas sabiedroto spēks ir tas, kas nodrošina mūsu drošību. Katrs no šiem elementiem ir svarīgs. Diskusija par aizsardzības izdevumu palielināšanu un NATO sabiedroto atbildību par to nav nekas jauns. [Trampa] retorika ir asa un skarba. Es ceru, ka mēs visi pamodīsimies, ieskaitot arī Eiropas sabiedrotos, un atvēlēsim aizsardzībai vairāk," teica Rinkēvičs.
Kā jau ziņots, 10.februārī, runājot priekšvēlēšanu mītiņā Dienvidkarolīnas štata Konvejā, Tramps apgalvoja, ka viņa prezidentūras laikā NATO sanāksmē kādas lielas alianses dalībvalsts prezidents viņam esot jautājis, vai ASV aizstāvētu NATO valsti, kas neatvēl pietiekami daudz līdzekļu aizsardzībai, gadījumā, ja tai uzbruktu Krievija.
"Viens no prezidentiem no lielas valsts piecēlās un teica: "(..) Ja mēs nemaksājam un mums uzbrūk Krievija, vai jūs mūs aizsargāsiet?"," sacīja Tramps.
"Es teicu: "Jūs neesat samaksājuši? (..) "Nē, es jūs neaizsargāšu. (..) Es mudinātu viņus [Krieviju] darīt, ko, pie velna, viņi grib. Jums ir jāmaksā," sacīja eksprezidents.
NATO līgums paredz, ka dalībvalstis apņemas aizstāvēt jebkuru bloka valsti, kurai tiek uzbrukts.
Baltā nama preses pārstāvis paziņoja, ka bijušais prezidents "mudina slepkavnieciskus režīmus iebrukt mūsu tuvākajās sabiedrotajās [valstīs]", un nosauca šos Trampa izteikumus par "drausmīgiem un satriecošiem".
Viņš piebilda, ka Trampa teiktais "apdraud Amerikas nacionālo drošību, globālo stabilitāti un mūsu pašmāju ekonomiku".
Tramps jau sen kritizē NATO un to, ka, viņaprāt, ASV jāuzņemas pārmērīgs finansiālais slogs, lai garantētu pārējo bloka valstu aizsardzību.
Trampam ir vislielākās izredzes tikt izvirzītam par Republikāņu partijas kandidātu novembrī paredzētajās prezidenta vēlēšanās.