Otrdiena, 5.marts

redeem Aurora, Austra

arrow_right_alt Politika

Vai, strādājot valsts darbā, var nopelnīt miljonu? Briškens var!

© Foto: Ģirts Ozoliņš/MN

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens kopš 2005. gada, kad kļuva par valsts amatpersonu, kurai jāiesniedz gada ienākuma deklarācija, līdz 2022. gada beigām atalgojumā no Ārlietu ministrijas, Satiksmes ministrijas, “airBaltic”, “Rail Baltica”, “Pasažieru vilciena” un Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) kopumā saņēmis vairāk nekā 1 miljonu eiro, liecina viņa iesniegtās ikgadējās valsts amatpersonas ienākumu deklarācijas un NRA aprēķini.

2005. gada 9. jūnijā Kaspars Briškens kļuva par Ārlietu ministrijas vecāko referentu un iesniedza pirmo valsts amatpersonas ienākumu deklarāciju savā mūžā. Tajā bija norādīts, ka viņam pieder vien 2002. gadā pirktais 1988. gada izlaiduma "Volvo 740". Uzkrājumu vai nekustamā īpašuma viņam nebija. Hansabankai viņš bija parādā 1800 latu.

Nepilnu 17 gadu laikā K. Briškena rocība pieaugusi vairākkārt. Pērn iesniegtā gada ienākumu deklarācija par 2022. gadu liecina, ka viņam pieder zeme un ēkas Carnikavā, kā arī 2 dzīvokļi. Tāpat viņa īpašumā ir "Volvo S80", bet bankas kontā 54 461 eiro un 2077 Zviedrijas kronas. Nav ne parādu, ne aizdevumu.

Savas karjeras laikā K. Briškens bijis Ārlietu ministrijas vecākais referents, Latvijas vēstniecības Zviedrijas Karalistē 3. sekretārs, satiksmes ministra padomnieks, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks un padomes loceklis, akciju sabiedrības “Air Baltic Corporation” padomes loceklis un padomes priekšsēdētāja vietnieks, “Rail Baltica” kopuzņēmuma “RB Rail” padomes loceklis un Stratēģijas un attīstības vadītājs, akciju sabiedrības “Pasažieru vilciens” padomes loceklis, Saeimas deputāts, un par katru no šiem darbiem viņš tika attiecīgi atalgots.

Lielākos ienākumus K. Briškenam nodrošināja “Rail Baltica” - 8 gadu laikā atalgojumā aprēķināti aptuveni 470 tūkstoši eiro (šeit un turpmāk - pirms nodokļu nomaksas). Sākumā par darbu šajā uzņēmumā viņam maksāja 30 tūkstošus eiro gadā, bet 2022. gadā - jau 82 tūkstošus eiro. Tiesa, nav precīzi zināms, cik K. Briškens saņēma no “Rail Baltica” 2020. gadā, jo, pārtraucot darbu “airBaltic” 2020. gada 25. aprīlī, viņam vairs nebija pienākums sabiedrībai atskaitīties par ienākumiem visa gada garumā. Taču, tā kā 2019. gadā un 2021. gadā ienākumi no “Rail Baltica” bija aptuveni 67 tūkstoši eiro, tad, visticamāk, arī 2020. gadā viņam varētu būt bijis līdzīgs atalgojums.

K. Briškens “airBaltic” darbojās nepilnus deviņus gadus, šajā laikā kopumā atalgojumā saņemot 297 tūkstošus eiro. Lielākoties gada alga bija bijusi 38,4 tūkstoši eiro liela*. Izņēmums bija pirmais un pēdējais gads. 2020. gadā K. Briškens “airBaltic” strādāja tikai līdz 25. aprīlim un attiecīgi alga tika izmaksāta tikai par nepilniem četriem mēnešiem - vairāk nekā 11 tūkstoši eiro.

Nepilnu piecu gadu darbs Satiksmes ministrijā K. Briškenam atalgojumā deva vairāk nekā 90 tūkstošus eiro, septiņu gadu darbs Ārlietu ministrijā - vairāk nekā 151 tūkstoti** eiro.

Padomnieka amats “Pasažieru vilcienā” - 2021. un 2022. gadā - tika atalgots ar 21 448 eiro, Saeimas deputāta darbs - 2022. gadā - ar 10 190 eiro. Pērn 2000 eiro K. Briškens saņēma arī no LIAA.

Lielākoties K. Briškens bija nodarbināts vairākos amatos vienlaicīgi, piemēram, no 2015. gada līdz 2019. gadam viņš darbojās gan “airBaltic”, gan “Rail Baltica”, no 2012. gada līdz 2015. gadam - Satiksmes ministrijā un “airBaltic”.

*Latvija eirozonai pievienojās 2014. gadā. Līdz tam K. Briškenam atalgojums tika aprēķināts latos. Konvertācijai uz eiro šeit izmantots oficiālais lata/eiro kurss, kāds bija spēkā no 2004. gada 30. decembra.

**Strādājot Latvijas vēstniecībā Zviedrijas Karalistē, K. Briškenam daļa atalgojuma (algas pabalsts) tika aprēķināta Zviedrijas kronās. Konvertācijai uz eiro šeit izmantots konkrētā gada vidējais lata/eiro kurss saskaņā ar Latvijas Bankas datiem.