Siliņa: Politiķi ir vienojušies par "daudzmaz leģitīmu veidu", kā varētu ierobežot Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā
Vilcināties ar risinājumu meklēšanu lauksaimnieku prasībām nav valdības interesēs, trešdien pēc tikšanās ar lauksaimnieku organizācijām medijiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Taujāta, vai šobrīd ir izdarīts pietiekami daudz, lai novērstu turpmākus protestus, Siliņa sacīja, ka tas ir pašu protestētāju izšķiršanās jautājums. Vienlaikus Ministru prezidente saprot lauksaimnieku vēlmi piesaistīt sev uzmanību un par nozarei jūtīgajiem jautājumiem pastāstīt arī sabiedrībai. Protests ir veids, kā savu viedokli demokrātiski paust, viņa atzina.
Vienlaikus konkrēti laika rāmji, kādos būtu jāizpilda vēl neizpildītās lauksaimnieku prasības, šobrīd nav noteikti, tomēr vilcināties nav valdības interesēs, apgalvoja premjere.
"Mēs par tādiem konkrētiem laika rāmjiem neizdiskutējām, bet ir jautājumi, kas ir jāizrunā. Piemēram, apdrošināšanas tēma. (..) Tas ir valdības interesēs, lai būtu pēc iespējas vairāk apdrošinātu lauksaimnieku," teica Siliņa.
Viņa norādīja, ka kopumā sarunās bija trīs veidu prasības, proti, tūlītējie risinājumi, Eiropas Savienības (ES) līmeņa jautājumi un nodokļu jautājumi. Komentējot tūlītējos risinājumus, Ministru prezidente sacīja, ka tie skar graudu importu, tarifu prasības un citas prasības. Daļa no tām jau esot atrisinātas.
ES līmeņa jautājumu kategorijā ietilpst gan graudu jautājums, gan arī zālāju un atmatu atjaunošana. Siliņa sacīja, ka kopumā Eiropā "atvērtība ir lielāka, nekā iepriekš".
Savukārt, komentējot nodokļus, Siliņa uzsvēra, ka iepriekš, veidojot budžetu, bija panākta vienošanās, ka nodokļu jautājumi ir jāizskata kopā, jo interese pārskatīt nodokļus nāk no dažādām nozarēm. Vienlaikus ir svarīgi finansiāli ieguldījumi drošības stiprināšanā, līdz ar to vajadzības būs jāsabalansē, pauda Ministru prezidente.
Kā vēl viens vērā ņemams aspekts ir "zaļā kursa" virzība. Siliņa sacīja, ka lauksaimniekiem šobrīd ir "lieliska iespēja pašiem piedalīties sākotnējās diskusijās, nevis iesaistīties beigās".
Siliņa uzsvēra, ka viņai nav bail pārstāvēt Latvijas intereses Eiropā, taču ir jāievēro Eiropas kopējā likumdošana un jāvienojas par vienotu nozares un nacionālo pozīciju.
"Tas ir saprotami, ka putnkopji runā par kaut ko vienu, piena ražotāji - par kaut ko citu. Es atzīstu, ka valdībai reizēm nav vienkārši saprast, kuru no visām pozīcijām aiznest Eiropai. Arī šodien, noslēdzot diskusiju, es teicu, ka, ja man būs skaidrs, ko jūs gribat, lai es nesu, es esmu gatava to pārstāvēt. Bet tas izaicinājums ir visiem novienoties," skaidroja Siliņa, piebilstot, ka gan viņai, gan zemkopības ministram Armandam Krauzem (ZZS) ir uzdevums sarunās ienest politisko dimensiju, proti, saprast, kas Latvijai nacionāli būtu svarīgi ilgtermiņā.
Atbildot, vai valdība varētu lemt par aizliegumu valsts kapitālsabiedrībām apkalpot Krievijas graudus, Siliņa sacīja, ka politiķi šobrīd ir vienojušies par "daudzmaz leģitīmu veidu", kā varētu ierobežot Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā, un vispirms ir jāievieš šī likumdošana, pirms var lemt par nākamajiem soļiem.
"Mums vispirms jāievieš šī likumdošana, jātiek galā ar šiem izaicinājumiem, lai mēs runātu par kaut ko tālāk," sacīja Siliņa.
Jau ziņots, ka pirmdien vairākās Latvijas vietās notika lauksaimnieku protesti, kuros piedalījās aptuveni 2000 dalībnieku.
"Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš aģentūrai LETA pauda, ka kopš pagājušā gada novembra lauksaimnieku ārkārtas sapulces, kurā lauksaimnieki iesniedza Zemkopības ministrijai un ministram Armandam Krauzem (ZZS) prasības nozares sakārtošanai, līdz šim ir izpildīta tikai viena.
"Latvijas lauksaimnieku pacietības mērs ir pilns, un tas aumaļām līst pāri malām. Ar nožēlu jāatzīst, ka esošās valdības sastāvs īpaši izceļas ar savu aroganci un vienaldzību," uzsvēra Lazdiņš.
Protesta laikā zemnieki vēlas panākt Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu tūlītēja importa aizliegumu bez pārejas perioda, PVN samazinātās likmes 5% apmērā atjaunošanu Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām dārzeņiem, birokrātijas mazināšanu lauksaimniecības nozarē, plašāku pieeju apdrošināšanas un apgrozāmo līdzekļu programmām, kā arī atteikšanos no nacionāla līmeņa zemes apgrūtinājumiem vai citiem zemes lietošanas ierobežojumiem.