Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam būtu jāizmanto sava analītiskā kapacitāte un mērķtiecīgi jāpievēršas augstāko korupcijas risku apkarošanai, otrdien medijiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), komentējot Korupcijas uztveres indeksa (KUI) rezultātus.
Siliņa sacīja, ka augsta riska korupcijas lietu izmeklēšanas rezultāti uzlabotu gan KUI rezultātu, gan viedokli sabiedrībā.
"Veids, kā mēs straujāk un efektīvāk varētu virzīties uz priekšu, būtu, ka KNAB vairāk izmantotu savas iespējas noteikt riskus un mērķtiecīgāk pievērstos augstāko risku apkarošanai," sacīja Siliņa, kā piemērus minot būvniecības karteli un koruptīvu sabiedriskā transporta iepirkumu.
Ministru prezidentes ieskatā būtiski ir arī preventīvie pasākumi un skaidrojošais darbs par to, kas ir korupcija un kā ar to cīnīties.
Jau ziņots, ka starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" (TI) publicētajā jaunākajā KUI Latvijas rādītājs, salīdzinot ar diviem iepriekšējiem gadiem, ir uzlabojies, tomēr pieauguma temps ir lēns, un Latvija aizvien atpaliek no citām Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Sadarbības un attīstības organizācijas valstīm (OECD).
2023.gada KUI Latvijas rādītājs, salīdzinot ar 2021. un 2022.gadu, ir uzlabojies par vienu punktu, sasniedzot 60 punktus no 100. Tādējādi Latvijas KUI rādītājs starp 27 ES valstīm ierindojas 14.vietā, dalot to ar Spāniju. Tas tehniski ir kāpums par vienu vietu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tomēr ES valstu vidējais KUI rādītājs ir augstāks - 64 punkti.
