Krauze atkārtoti aicinās ES lauksaimniecības ministrus atbalstīt Krievijas pārtikas un lauksaimniecības preču importa aizliegumu

Otrdien, 23.janvārī, Krauze ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Briselē sniegs pamatojumu par Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importa nelabvēlīgo ietekmi uz Latviju un ES, prasot konkrētu rīcību par sankciju noteikšanu pret Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importa aizliegšanu ES.

ZM gan norāda, ka lēmums par sankciju noteikšanu ES ir pieņemams valstu vadītāju augstākajā līmenī pēc plašākas vienošanās dalībvalstu starpā, nevis vienojoties lauksaimniecības ministriem.

Ministrijā atzīmē, ka, lai gan ES strādā pie tā, lai vājinātu Krievijas spēju īstenot karu Ukrainā un izbeigtu ES atkarību no Krievijas, joprojām tiek importētas dažādas preces no Krievijas, atbalstot agresorvalsts ekonomiku un kara industriju.

"2014.gadā Krievija pārtrauca ES lauksaimniecības produktu importu, jo ES asi nosodīja Krimas anektēšanu. Tas skaidri demonstrēja, ka Krievija neatturas sankcionēt pārtiku un lauksaimniecības produktus, jo pārtika Krievijai ir tikai ierocis. Kāpēc mēs arvien nespējam to saprast un rīkoties adekvāti, aizliedzot pārtikas un citu preču importu no Krievijas?" norāda Krauze.

ZM piebilst, ka padomes sanāksmē dalībvalstu ministri diskutēs arī par Beļģijas prezidentūras galveno mērķi - ES pārtikas nodrošinājuma autonomiju, kā arī pārtikas ražošanas un patēriņa ilgtspējas uzlabošanu. Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas nozarē Beļģijas prezidentūra strādā pie saskaņotas ES pārtikas politikas izveides, lai veicinātu ES atkarības mazināšanu no trešajām valstīm.

Jau ziņots, ka Krauze jau pērn padomes sēdēs rosināja ES dalībvalstis spriest par Krievijas lauksaimniecības un pārtikas preču importa aizliegumu uz ES. Ministrs tikās arī ar ES lauksaimniecības komisāru Janušu Vojcehovski un aicināja Eiropas Komisiju bez kavēšanās strādāt pie Krievijas graudu un citu pārtikas preču importa aizliegšanas.

Pēc ZM datiem, Latvija ir otrā lielākā Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importētāja ES aiz Spānijas.

ZM norāda, ka 2023.gada desmit mēnešos ES valstis kopumā no Krievijas importēja produkciju 2,2 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo laika periodu, ir par 10% vairāk, bet salīdzinot ar 2022.gada periodu - par 15% mazāk.

Latvija 2023.gadā no janvāra līdz oktobrim importēja 12% no kopējās ES importa no Krievijas vērtības, ieņemot otro vietu starp ES dalībvalstīm. Latvija attiecīgajā periodā importēja Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktus 280 miljonu eiro vērtībā, bet Spānija - 281 miljona eiro vērtībā.