Uz jomas likumu pārceļ Covid-19 regulējumu par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā

© Romāns Kokšarovs/MN

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā", tajā iekļaujot līdz šim Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā noteikto jomas regulējumu par darbinieku līdzekļiem

Regulējums attiecas uz Maksātnespējas kontroles dienestu (MKD) saistībā ar iesniegumu izskatīšanu par darbinieku prasījumu apmierināšanu no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem.

MKD, konstatējot, ka attiecīgajās normās noteiktais 12 mēnešu periods pilnībā vai daļēji sakrīt ar likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid19 izplatību" un Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā noteikto aizlieguma periodu kreditoram iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, būs jālemj par attiecībā uz darbinieku tiesībām noteiktā 12 mēnešu perioda pagarināšanu par attiecīgo aizlieguma periodu.

Noteikts, ka periods naudas līdzekļu piešķiršanai no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem nepārsniedz 12 mēnešus pirms darba tiesisko attiecību izbeigšanas.

Likuma izmaiņas veiktas, jo saskaņā ar likumu "Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu" noteikto līdz šim Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā šajā jautājumā noteiktais regulējums bija piemērojams līdz 2023.gada 31.decembrim.

Likuma "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" grozījumu anotācijā skaidrots, ka iepriekš Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā noteiktā norma, kas tagad noteikta nozares likumā, vēl ilgu laiku būs piemērojama, jo darbiniekiem arī turpmāk būs pamats iesniegt darbinieku prasījumu par periodu, kas sakrīt ar periodu, kura laikā pastāvēja aizliegums iesniegt juridiskās personas maksātnespējas pieteikumu.

Politika

Diemžēl vairums mežu ugunsgrēku izceļas cilvēku rīcības dēļ. Turklāt runa ir arī par to, ka cilvēkos ir dusmas, viņi nezina, kā ar to tikt galā, un savas dusmas pauž, arī kaitējot dabai. Līdz ar to runa nav tikai par nejaušību, bet par to, ka tas notiek apzināti. Cilvēki ieliek kannas ar degvielu mežā un tās aizdedzina, gaida vēju, jo vējš padara ugunsgrēkus nekontrolējamus. Diemžēl statistika no Portugāles, Spānijas un Grieķijas liecina, ka meža ugunsgrēki sākas tieši vējainā laikā, intervijā aģentūrai LETA stāsta Mežu uzraudzības padomes (Forest Stewardship Council - FSC) vadītājs Baltijas valstīs Aids Pivorjūns (Aidas Pivoriunas).

Svarīgākais