Jautājumu par Krievijas graudu importu Ministru kabinets varētu skatīt pēc divām nedēļām

© MN

Jautājumu par Krievijas graudu importu valdība varētu skatīt pēc divām nedēļām, tā šodien pēc Ministru kabineta sēdes medijiem pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa sacīja, ka Krievijas graudu pakļaušana sankcijām būtu jāpieņem Eiropas Savienības (ES) līmenī. Lai to panāktu, nepieciešams lielāks politiskais atbalsts. Tuvākajā laikā valdība papildinās savu ziņojumu ar finanšu datiem, lai varētu vērsties pie Baltijas kolēģiem.

"Ja mēs trīs valstis kopā paužam [šo pārliecību], tad mūsu balss ir skaļāka, un ir lielākas iespējas kaut ko panākt ES," sacīja Ministru prezidente.

Komentārus par vilcināšanos ar lēmuma pieņemšanu Siliņa noraidīja, sakot, ka Latvijas valdība ir pirmā no visām Eiropas Savienības valstīm, kas pacēlusi šo jautājumu Ministru kabineta un Saeimas līmenī ar mērķi gatavot aicinājumu Eiropai iekļaut Krievijas importētos graudu sankciju sarakstā. Vienlaikus valdības mērķis ir panākt praktiskus rezultātus, nevis tikai tādus, kas ir "uz papīra".

"Ja mēs aizliedzam nacionāli, tas neliedz graudiem ieceļot caur Lietuvu, Igauniju, un tāpat tie var brīvi iekļūt arī Latvijā. Jāatrod jēgpilns mehānisms. (..) Mēs noteikti dosim laiku Finanšu ministrijai, Ekonomikas ministrijai un Satiksmes ministrijai, pamatot to ar datiem. Divu nedēļu laikā jautājums varētu atgriezties valdībā," sacīja Siliņa.

Jau ziņots, ka Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ir izdevusi rezolūciju apkopot informāciju par graudaugu importu no Krievijas. Premjerministre norādīja, ka ir jāsagaida vērtējums attiecībā par graudu apjomu, kāds šobrīd Latvijā ienāk no Krievijas, vai tie ir arī Ukrainas graudi, un kādi ir zaudējumi.

Taču tas nav tikai naudas jautājums, uzsvēra Siliņa, piebilstot, ka Latvija kopā ar citām ES dalībvalstīm ir apņēmusies piegādāt pārtiku Āfrikas valstīm.

Vienlaikus Ministru prezidente atzīmēja, ka Ministru kabinets ir lēmis par zemkopības ministra pozīciju ES sanāksmē, kas pauž Latvijas atbalstu Krievijas graudu importa aizliegumam.

Pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, no Krievijas Latvijā ievests par 200 000 tonnu vairāk pārtikas graudaugu, aģentūrai LETA stāstīja Pārtika un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice-Trēde.

Viņa norādīja, ka 2023.gadā caur Latvijas robežkontroles punktiem no Krievijas Eiropas Savienībā (ES) ievestas vairāk nekā 535 000 tonnu graudaugu produktu, tostarp 122 000 tonnu ievests decembrī. Tādējādi no Krievijas ievestais graudaugu produktu apjoms ir par teju 200 000 tonnu lielāks nekā gadu iepriekš, kad no Krievijas ES tika ievestas 337 000 tonnu graudaugu produktu.

Politika

Partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Ainārs Šlesers neslēpj nodomu piedalīties nākamā gada 7. jūnijā paredzētajās Rīgas domes vēlēšanās. Viņš jau uzsācis savu priekšvēlēšanu aģitāciju, uzdodot toni visai kampaņai, kura, pateicoties tieši Šleseram, varētu būt atšķirīga no citām.