Rinkēvičs: Jāturpina darbs, lai nodrošinātu Krievijas un tās pārstāvju atbildību par agresijas un kara noziegumiem

© Dmitrijs Suļžics/MN

Jāturpina aktīvi strādāt, lai nodrošinātu visaptverošu Krievijas un tās pārstāvju atbildību par agresijas un kara noziegumiem, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, Rinkēvičs otrdien tikās Ziemeļmaķedonijas prezidentu Stevo Pendarovski, lai pārrunātu abu valstu divpusējās attiecības, sadarbību aizsardzībā un ekonomikā, atbalstu Ukrainai, kā arī Ziemeļmaķedonijas integrāciju Eiropas Savienībā (ES). Tikšanās notika Pasaules ekonomikas foruma Davosā, Šveicē, laikā.

Valsts prezidents uzsvēra nepieciešamību turpināt atbalstu Ukrainai, sniedzot tai visu nepieciešamo militāro atbalstu, kā arī sekmējot reformu īstenošanu un eirointegrāciju.

Rinkēvičs pauda gandarījumu par labajām un draudzīgajām Latvijas un Ziemeļmaķedonijas divpusējām attiecībām, kā arī Ziemeļmaķedonijas ieguldījumu Latvijas drošības stiprināšanā.

"Esmu gandarīts par Latvijas un Ziemeļmaķedonijas aktīvo politisko dialogu un ciešo sadarbību divpusēji un starptautiskajās organizācijās. Ticu, ka "airBaltic" lēmums šī gada maijā sākt tiešos lidojumus no Rīgas uz Skopji veicinās politisko un ekonomisko sadarbību," norādīja Rinkēvičs.

Valsts prezidents uzsvēra eirointegrācijas nozīmi, atzinīgi novērtēja Ziemeļmaķedonijas paveikto reformu īstenošanā, kā arī pilnīgu pievienošanos ES kopējai ārpolitikas un drošības politikai, tai skaitā attiecībā uz sankcijām pret Krieviju.

Rinkēviča ieskatā paplašināšanās procesam jābūt uz kritērijiem balstītam un Ziemeļmaķedonijai, tāpat kā jebkurai citai valstij, jābūt iespējai uzsākt paplašināšanās sarunas, kad tiek izpildīti noteiktie kritēriji. Valsts prezidents arī atzina, ka Rietumbalkānu valstis saskaras ar dažādiem izaicinājumiem, kuri kopīgi jāpalīdz pārvarēt.

LETA jau rakstīja, ka Valsts prezidents no pirmdienas līdz ceturtdienai, 18.janvārim, piedalās Pasaules ekonomikas forumā.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais