Pamatojot ar funkciju dublēšanos un līdzekļu taupīšanu, no darba atlaiž Rīgas izpilddirektora juridisko padomnieku Māri Knoku. Viņš nav ierindas darbinieks. Knoks pirmais uzdrošinājās apšaubīt, vai par dārgo ielu uzturēšanas līgumu rīdzinieki krietni nepārmaksā un kā notiek šī līguma darbu kontrole, stāsta TV3 raidījumā "Nekā personīga".
Ierēdņu atbildības izvērtēšanā pieredzējušo juristu Māri Knoku darbā pašvaldībā uzaicināja bijušais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis. Knoka amata pienākumos bija vadīt sarežģītas reorganizācijas un veikt dienesta pārbaudes. Skaļākās no tām šo trīs gadu laikā saistītas ar kādreizējā Satiksmes departamenta direktora Vitālija Reinbaha un bijušā Mājokļu un vides departamenta direktora Anatolija Aļeksejenko atlaišanu.
Gada nogalē Knoks pats saņēmis uzteikumu. Viņa pēdējā darba diena -31.janvāris. Izpilddirektors Jānis Lange raksta, ka viņam juridiskos padomus vairs nevajadzēs, Knoka amats tiekot likvidēts, ievērojot Rīgas domes priekšsēdētāja Viļņa Ķirša uzdevumu taupīt līdzekļus.
Pārskatot pienākumu dublēšanos starp 300 darbiniekiem Centrālajā administrācijā, atrasta iespēja likvidēt vienu amata vietu Komunikācijas pārvaldē un Māra Knoka vietu.
Knoka atbrīvošanu pamato ar līdzekļu taupīšanu, taču tikai pirms mēneša izveidots jauns izpilddirektora padomnieka amats kultūras pasākumu organizēšanai, kurā iecelta Eva Juhņēviča.
Līdz pagājušajam gadam Knoks bija vienīgais Centrālās administrācijas jurists, kurš veica darbinieku disciplināratbildības izvērtēšanu un vienīgais, kurš pārstāvēja pašvaldību tiesā. Tāpēc Knoks uzskata, ka viņa atlaišanai ir pavisam cits iemesls.
Tas lēmums ir politiskā atriebība par izrādīto drosmi vai par pienākumu izpildi, ko es veicu izmeklējot disciplinārlietu pret Satiksmes departamenta darbiniekiem. Proti, caur amata likvidāciju, atbrīvojot mani no amata, es tieku tiešā veidā sodīts par tām darbībām, kuras es kā darbinieks pildīju 2023.gada vasarā aktīvi izmeklējot lietu par rupjiem pārkāpumiem.
Saņemot trauksmes cēlēja ziņojumu, Knoks pērn sāka izmeklēt Satiksmes departamenta vadītāja pienākumu izpildītāja Jāņa Vaivoda un infrastruktūras pārvaldes priekšnieka Andreja Urtāna iespējamos pārkāpumus.
Anonīmā informācija liecināja, ka pašvaldība pārmaksājusi par ielu remontiem galvaspilsētā vairākus miljonus eiro. Par iespējamu zaudējumu nodarīšanu abus darbiniekus atstādināja, taču izmeklēšanu Knokam līdz galam novest neļāva. Izmeklēšanā iejaucās politiķi, par satiksmi atbildīgais vicemērs Vilnis Ķirsis Knoka darbu apšaubīja. Izmeklēšanu nepabeidza vajadzīgajos termiņos un abus darbiniekus atjaunoja amatā Satiksmes departamentā, kas tagad pārsaukts par Ārtelpas un mobilitātes departamentu.
Droši vien lielākais punkts, uz kuru jāskatās, ir visa tā jezga ar Satiksmes departamentu. Es nekad neesmu slēpis, ka viss šis disciplinārlietas darbs ir bijis ļoti diskutabls,
raidījumam atklāj Vilnis Ķirsis.
Māris Knoks stāsta, ka galvenie pārkāpumi Satiksmes departamentā viņa skatījumā bijuši divi. Ka neviens pašvaldībā neesot kontrolējis, cik daudz asfalta izlietots remontos. Un otrs saistīts ar 2019.gadā noslēgto piecgadīgo Uzturēšanas līgumu, kas bija paredzēts sniega tīrīšanai un avārijas situācijām bedrīšu lāpīšanai. Taču Satiksmes departaments šī līguma ietvaros pasūtīja ceļa segumu nomainīt simtiem metru garos ielas posmos, kas izmaksāja daudz dārgāk.
Pusgadu savu izmeklēšanu veica Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Gada nogalē birojs atteica sākt kriminālprocesu. Satiksmes departamenta amatpersonu rīcībā korupcijas pazīmju neesot.
Tas ļāva domes vadībai sasaukt preses konferenci un paziņot, ka līdz ar to jautājumi par rīdzinieku naudas lietderīgu izlietojumu ceļu remontos galvaspilsētā ir noņemti no dienaskārtības.
RD Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks piebilst, ka šobrīd svarīgi ir tas, kas visi darbi ir veikti likuma ietvaros. Nekāda izsaimniekošana nav bijusi.
Sabiedrības par atklātību "Delna" direktore Inese Tauriņa:
Tas ir jautājums jau kopš Jāņiem, kāpēc Vilnis Ķirsis cenšas paslaucīt zem tepiķa jeb sabotēt šo izmeklēšanu, informācijas noskaidrošanas darbu. Ko viņš vēlas piesegt. Vai pats savu kādu neizdarību, vai kaut kādas negodprātīgas intereses, vai departamenta intereses.
Bet skaidrs ir viens, ka Vilnis Ķirsis nerīkojas ne iedzīvotāju, ne savu vēlētāju interesēs, piebilst Tauriņa.
Pašvaldībai bija iespēja pārsūdzēt KNAB lēmumu par atteikšanos sākt kriminālprocesu. Tomēr izpilddirektors to nepārsūdzēs. Juridiskā pārvalde ieteikusi to nedarīt.
No 11 lappušu garā KNAB lēmuma gan nekļuva skaidrs, kādus jautājumus birojs uzdeva neatkarīgiem ekspertiem un kas ļāva nonākt pie konkrētajiem secinājumiem. KNAB darbu par paviršu nosaukusi sabiedrība par atklātību Delna un lūdz prokuratūrai atcelt KNAB lēmumu. Prokuratūra patlaban pārbauda KNAB darbu šajā lietā.
