Līdzšinējais Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Jānis Garisons nenoliedz, ka viņam un ministram Andrim Sprūdam (P) atšķīrušies viedokļi, un Garisonam esot bijis nepieņemams ministra vadības stils.
Plašāk valsts sekretāra amata pamešanas iemeslus Garisons aģentūrai LETA nekomentēja, taču apliecināja, ka joprojām ir atvērts jauniem darba piedāvājumiem. Vienlaikus viņš apliecināja, ka turpinās darboties VAS "Valsts nekustamie īpašumi" padomes priekšsēdētāja amatā.
Jau ziņots, ka Garisons 8.janvārī aizvadīja pēdējo dienu valsts sekretāra amatā pēc tam, kad pērnā gada nogalē bija iesniedzis aizsardzības ministram atlūgumu.
LETA jau vēstīja, ka pēc Garisona aiziešanas AM valsts sekretāra pienākumus pilda līdzšinējais vietnieks Rolands Heniņš. Vienlaikus šonedēļ ir izsludināts konkurss uz šo amatu.
Garisons šajā amatā bija kopš 2015.gada. Pirms tam viņš ieņēma AM valsts sekretāra vietnieka - politikas direktora amatu.
Sprūds paziņojis, ka darba procesā ar Garisonu bija izveidojušās viedokļa atšķirības.
Atskatoties uz amatā aizvadītajiem astoņiem gadiem, Garisons sociālajā medijā "Facebook" norādījis, ka viņš kā galveno mērķi bija uzstādījis nepieciešamību attīstīt Latvijas pašaizsardzības spējas, kuru nodrošināšanai nepieciešamas ne tikai sarežģītas ieroču sistēmas, bet arī atbilstoši apmācīts personāls un nodrošinājums.
"Lai arī iekšējās reformās ir panākts daudz, lai vienkāršotu, padarītu procesus caurspīdīgākus, tomēr vēl ir darāms daudz, lai pārmaiņas kļūtu neatgriezeniskas. Tāpat jau šī procesa sākumā bija skaidrs, ka ir daudzi, kas to nevēlas," uzsvēris Garisons.
Krievijas karš Ukrainā ir neskaitāmas reizes apliecinājis, ka Latvijai tāpat kā citiem NATO sabiedrotajiem ir jāgatavojas. Kamēr Ukraina cīnās par savām tiesībām uz brīvību, mums ir dots laiks sagatavoties un nepieļaut Krievijas uzbrukumu, pauž amatpersona.
"Viens no mūsu darbiem ir nodrošināt Latvijas armiju ar pietiekamiem munīcijas krājumiem. Katrā ziņā mūs gaida lieli izaicinājumi," norādījis Garisons.