Aizsardzības ministrs apšauba nepieciešamību veidot vienotu ES armiju

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) apšauba nepieciešamību veidot vienotu Eiropas Savienības (ES) armiju.

Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" viņš atgādināja, ka Latvijas pozīcija ir, ka NATO ir neaivzietojama, NATO ir tā organizācija, kas sevī iesaista valsts, kas nav ES.

Sprūda ieskatā diskusijas par ES armiju var notikt, stratēģiskajā kompasā ir norādīts, ka ir tā dēvētais intervences spēks, ko vairums ES valstu varētu piekrist izmantot kādās krīzes situācijās. Bet kopumā reģiona militārais spēks ir NATO, kuras dalībvalstis lielā mērā pārklājas ar ES dalībvalstīm.

"Nav nepieciešams dublicēt un radīt papildu komandstruktūras, kas netiešā veidā konkurēu ar NATO. Tādas vajadzības nav. Līdz ar to jāstrādā pie alianses stiprināšanas," sacīja ministrs.

Politiķis uzskata, ka ES līmenī jādomā par militārās industrijas attīstību.

Kā ziņots, Itālijas ārlietu ministrs Antonio Tajāni paziņojis, ka ES vajadzētu izveidot kopīgu armiju, kas varētu iesaistīties miera uzturēšanā un konfliktu novēršanā.

Intervijā itāļu laikrakstam "La Stampa" Tajāni norādījis, ka ciešāka ES dalībvalstu sadarbība aizsardzības jautājumos ir viena no viņa vadītās konservatīvās partijas "Forza Italia" (Uz priekšu, Itālija!) prioritātēm.

"Ja mēs vēlamies būt miera uzturētāji pasaulē, mums nepieciešama Eiropas armija, un tas ir fundamentāls priekšnoteikums, lai būtu iespējama efektīva Eiropas ārpolitika," svētdien publicētajā intervijā uzsvēris Tajāni.

"Pasaulē ar tādiem vareniem spēlētājiem kā Savienotās Valstis, Ķīna, Indija, Krievija; ar konfliktiem no Tuvajiem Austrumiem līdz Indijas un Klusajam okeānam, Itālijas, Vācijas, Francijas vai Slovēnijas pilsoņus var aizsargāt vienīgi kas tāds, kas jau pastāv, - konkrēti Eiropas Savienība," piebildis Itālijas ārlietu ministrs.

Eiropas valstu ciešāka sadarbība aizsardzībā politiskajā dienaskārtībā ieņēmusi nozīmīgāku vietu kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā.

Tomēr galvenie pūliņi veltīti NATO paplašināšanai.

Tajāni arī izteicies, ka vajadzētu vienkāršot ES vadības struktūru, ieviešot vienotu prezidentūru, kas apvienotu pašreizējos Eiropas Komisijas (EK) prezidenta un Eiropadomes priekšsēdētāja amatus.

Tajāni par "Forza Italia" līderi kļuva pērn pēc partijas dibinātāja Silvio Berluskoni nāves.

Jūnijā gaidāmās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas būs pirmais partijas popularitātes pārbaudījums pēc tās ilggadējā un harismātiskā līdera nāves.