Bērziņa: Rēzeknes dome normālā ritmā varētu atsākt strādāt tikai pēc nākamajām pašvaldību vēlēšanām

Rēzeknes dome normālā ritmā varētu atsākt strādāt tikai pēc nākamajām pašvaldību vēlēšanām, intervijā aģentūrai LETA atzina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV).

Viņa norādīja, ka, pateicoties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) aktivitātēm un Saeimas lēmumiem, Rēzeknes dome likumā noteiktajā kārtībā uz sēdi sanāca, tos lēmumus, kas bija sagatavoti un kurus bija nepieciešams pieņemt, dome pieņēma.

Viņa atzīmēja, ka Valsts kontroles revīzijas Rēzeknes pašvaldībā rezultāti apliecinājuši jau iepriekš VARAM un Finanšu ministrijas norādīto, ka Rēzeknes valstspilsētas domes vadības rīcība ar budžeta līdzekļiem vērtējama kā bezatbildīga un nelikumīga.

VARAM tomēr sagaida, ka Rēzeknes dome atbildīgi novērsīs trūkumus un sagatavos korektu 2024.gada pašvaldības budžetu, lai no situācijas neciestu pašvaldībā strādājošie un Rēzeknes valstspilsētas iedzīvotāji.

Kā ziņots, pie frakcijām nepiederošais Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) rosinās Tieslietu ministrijai izvērtēt iespēju šajā pašā likumā noteikt kriminālatbildību arī pašvaldību amatpersonām par vietvaras novešanu līdz maksātnespējai.

Kā Burovs sacīja intervijā Latvijas Radio, atbildībai par to vajadzētu būt ne tikai domes vadībai un deputātiem, kas balso par pašvaldības budžetu, bet arī amatpersonām, kas to sagatavo un akceptē ar savu parakstu un zīmogu.

Burovam esot aizdomas, ka Rēzeknes pašvaldības novešana līdz bankrotam bijusi apzināta kaitnieciska rīcība. Viņš rosināšot komisijas deputātiem uz kādu no nākamajām sēdēm aicināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvjus, lai uzzinātu, kāds ir progress sāktajā pārbaudē par finanšu situāciju Rēzeknes pašvaldībā.

2023.gada beigās Valsts kontrole (VK) revīzijā konstatējusi būtiskus trūkumus budžeta izpildes un kontroles procesā, tostarp grozījumu budžetā sagatavošanas un apstiprināšanas procesā.

Revīzijā VK sniegusi negatīvu atzinumu, kā galvenos iemeslus norādot nepietiekamu esošās situācijas izvērtējumu, paļaušanos uz finansējuma pieejamību un budžeta vadības un grāmatvedības uzskaites procesa sadrumstalotību.