Kariņš pretendēs uz ES komisāra amatu, ja nekļūs par NATO ģenerālsekretāru

© Dmitrijs Suļžics , F64

Neiegūstot NATO ģenerālsekretāra amatu, ārlietu ministrs, bijušais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) gribētu pretendēt uz Eiropas Savienības (ES) komisāra amatu.

Izdevuma "Politico" raidierakstā "Power Play" Kariņš pauda, ka, ja viņš neiegūs NATO ģenerālsekretāra amatu, Kariņš, kas savulaik bijis Eiropas Parlamenta deputāts, neizslēdz iespēju, ka varētu atgriezties Briselē, lai gan tagad viņš peretendētu uz ES komisāra amatu.

"Politika ir nepastāvīgs bizness (..) Es šodien noteikti neaizvērtu nevienas durvis," intervijā izteicies Kariņš.

"Kas zina, ko nesīs rītdiena," piebildis Latvijas ārlietu ministrs.

ES komisāra amatu patlaban ieņem Kariņa partijas biedrs Valdis Dombrovskis. Viņi abi tiek minēti kā divi potenciālie partiju apvienības "Jaunā vienotība" (JV) Eiropas Parlamenta vēlēšanu saraksta līderi. JV patlaban vēl nevarot izšķirties, kurš no abiem būs saraksta pirmais numurs.

LETA jau vēstīja, ka Kariņš paudis gatavību kandidēt uz NATO ģenerālsekretāra amatu. "Ja Latvija pieņemtu lēmumu kandidēt uz ģenerālsekretāra amatu, Krišjānis Kariņš ir gatavs pievienoties sacensībai," aģentūra "Bloomberg" citē paziņojumu, ko tā saņēmusi no Kariņa preses pārstāvja.

Paziņojumā teikts, ka Kariņš varētu piedāvāt "sniegt ieguldījumu aliansē ar savu vadības pieredzi premjerministra amatā, skaidru izpratni par Krievijas draudiem, stingru nostāju Ukrainas jautājumā un pierādītiem panākumiem kā starptautiskās vienprātības veidotājam".

"Ģeopolitiskā situācija un ar Ziemeļatlantijas aliansi saistīto izaicinājumu raksturs prasa dinamisku, apņēmīgu un konsensā balstītu vadību," teikts Kariņa paziņojumā, piebilstot, ka viņa vadībā "Latvija ir konsekventi sasniegusi un pārsniegusi 2% [no iekšzemes kopprodukta] mērķi aizsardzības izdevumu jomā".

Pašreizējā NATO ģenerālsekretāra Stoltenberga pilnvaras šajā amatā beigsies 2024.gada 1.oktobrī.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais