Visi saka, ka atbalstīs Ukrainu tik ilgi, cik nepieciešams, taču ir jāmaina politiskais signāls, uzsverot, ka Ukraina tiks atbalstīta līdz pilnīgai uzvarai pār Krievijas imperiālismu, žurnālistiem ceturtdien norādīja Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš Rīgas pilī tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
Viņš norādīja, ka Ukrainas prezidenta viesošanās ir iespēja apliecināt Latvijas atbalstu Ukrainai tās integrācijā Eiropas Savienībā (ES) un eiroatlantiskajai integrācijai. Rinkēvičs norādīja, ka līdzšinējais valsts un sabiedrības atbalsts Ukrainai veido teju 1% no iekšzemes kopprodukta. Latvija arī šogad turpinās atbalstīt Ukrainu.
Rinkēvičs uzsvēra, ka informējis Ukrainas prezidentu par jauno palīdzības pakotni, kas ietver arī munīciju, haubices, 155 milimetru artilērijas munīciju, prettanku ieročus, pretgaisa aizsardzības raķetes, mīnmetējus, visurgājējus, rokas granātas, helikopterus, bezpilota lidaparātus, ģeneratorus, sakaru ierīces un individuālo ziemas ekipējumu un raķetes.
"Latvija ir uzņēmusies vadīt dronu koalīciju tā dēvētajā Ramšteinas formātā, lai stiprinātu Ukrainas dronu spējas. Gandarījums, ka šodien Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) un Ukrainas prezidenta klātbūtnē tiks parakstīti divi dokumenti - saprašanās memorands par sadarbības veicināšanu militārā nozarē, kopīgu aizsardzības un drošības industrijas projektu īstenošanai. Mēs redzam pietiekami labu iespēju Latvijā ražot lētus un efektīvus dronus, kas ir patlaban ir nepieciešami Ukrainas karavīriem, militārajiem spēkiem, lai gūtu panākumus," sacīja Rinkēvičs.
Tāpat tiks parakstīts arī Latvijas un Ukrainas starpvaldību līgums, kas padarīs vieglāku palīdzības sniegšanu Ukrainai. Latvijas prezidents uzsvēra, ka nākamo trīs gadu laikā Latvija atvēlēs 15 miljonus eiro Ukrainas rekonstrukcijas programmām, kas orientēta galvenokārt uz Čerņihivas apgabalu.
Pēc Rinkēviča paustā, tiek sagaidīts, ka pavisam drīz Eiropadome vienosies par 50 miljardu eiro atbalstu Ukrainai. Latvija ir arī gatava praktiski atbalstīt Ukrainu tās integrācijai ES. Latvijas prezidents norādīja, ka tiek iepalikts ar ES lēmumu piegādāt Ukrainai miljonu artilērijas šāviņu. Tiek apsvērta iespēja pirkt 155 milimetru munīciju un nodot to Ukrainas bruņoto spēku rīcībā.
Tikšanās laikā pausts atbalsts ES sankciju politikai. Prezidents uzsvēra, ka patlaban ir būtiski koncentrēties uz to, lai sankcijas netiktu apietas un lai tās kļūtu efektīvākas. Rinkēvičs informējis Zelenski par ceturtdien Saeimā pieņemto likumu par Krievijai piederošā "Maskavas nama" pārņemšanu valsts īpašumā. Viņa ieskatā tas ir pirmais solis, kam, iespējams, sekos arī nākamie citās valstīs, kādā veidā pārņemt Krievijas resursus un aktīvus.
"Pārdodot vai kādā citā veidā izmantojot šo namu, tas varētu dot atbalstu arī Ukrainai. Ir divas lietas, kurās mēs pilnīgi noteikti turpināsim sadarboties, tas ir starptautiskais tribunāls par Krievijas saukšanu pie atbildības par agresijas noziegumiem un Ukrainas bērnu atgūšanu. Mūsu atbalsts Ukrainas dalībai NATO ir absolūti skaidrs un stingrs. Tās ir vienīgās reālās drošības garantijas. Mēs turpināsim tālāk strādāt pie tā, lai Ukraina saņemtu ne tikai solījumus par uzņemšanu, bet arī konkrētus apliecinājumus, kā Ukraina varēs pievienoties NATO," sacīja Rinkēvičs.
Zelenskis preses konferencē pateicās Latvijai par atbalstu un Latvijas principiālo nostāju būt kopā ar Ukrainu gan ES, gan NATO. Viņš norādīja, ka Ukraina ir pateicīga Latvijai arī par atbalsta paketi.
Latvijas Aizsardzības ministrija aģentūru LETA informēja, ka jau tuvākajā laikā Ukrainai tiks piegādātas arī Latvijā ražotās lidmašīnas "Tarragon" un informācijas tehnoloģiju iekārtas. Tāpat atbalsta sūtījumā būs iekļauti 155 milimetru artilērijas lādiņi, 120 milimetru mīnmetēji, lielgabali, pretgaisa un prettanku ieroči, karavīru individuālais ekipējums un transportlīdzekļi.
Šodien Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (P) tikās ar Ukrainas Stratēģisko nozaru ministra vietnieku Eiropas integrācijas jautājumos Serhiju Bojevu, lai apspriestu Latvijas turpmāko militāro atbalstu Ukrainai un dronu koalīcijas izveides gaitu.
Kā vēstīts, saskaņā ar Ministru prezidentes biroja apkopotajiem datiem, Latvija kopš Krievijas agresijas pret Ukrainu sākuma 2022.gada 24.februārī ir sniegusi Ukrainai dažāda veida atbalstu 596 miljonu eiro apmērā. Papildu militārajam atbalstam, Latvija īsteno vērienīgu Ukrainas karavīru apmācību programmu. Arī 2024.gadā Latvijas teritorijā plānots apmācīt aptuveni 3000 Ukrainas bruņoto spēku karavīrus.
LETA jau rakstīja, ka šodien oficiālā vizītē Latvijā ieradās Ukrainas prezidents. Ceturtdienas vakarā Zelenskim vēl paredzēta tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS) un Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV).