Valainis: Lai sankcijas būtu efektīvas, aizliegums no Krievijas importēt graudus jānosaka ES līmenī
Lai sankcijas būtu efektīvas, aizliegums no Krievijas importēt graudus jānosaka Eiropas Savienības (ES) līmenī, šodien pēc koalīcijas sanāksmes sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).
Ministrs uzsvēra, ka visām sankcijām, tai skaitā nacionālām, ir jābūt maksimāli efektīvām. Valaiņa ieskatā, ir jāturpina iesāktais valdības, zemkopības un satiksmes ministra darbs, lai šos jautājumus ar vien vairāk aktualizētu Eiropas līmenī.
"Ja gribam panāk efektīvu rezultātu, ir jāpanāk, ka šādas sankcijas tiek ieviestas visā ES," teica politiķis.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ir izdevusi rezolūciju apkopot informāciju par graudaugu importu no Krievijas. Premjerministre norādīja, ka ir jāsagaida vērtējums attiecībā par graudu apjomu, kāds šobrīd Latvijā ienāk no Krievijas, vai tie ir arī Ukrainas graudi, un kādi ir zaudējumi.
Taču tas nav tikai naudas jautājums, uzsvēra Siliņa, piebilstot, ka Latvija kopā ar citām ES dalībvalstīm ir apņēmusies piegādāt pārtiku Āfrikas valstīm.
Vienlaikus Ministru prezidente atzīmēja, ka Ministru kabinets ir lēmis par zemkopības ministra pozīciju ES sanāksmē, kas pauž Latvijas atbalstu Krievijas graudu importa aizliegumam.
Jau ziņots, pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, no Krievijas Latvijā ievests par 200 000 tonnu vairāk pārtikas graudaugu, aģentūrai LETA stāstīja Pārtika un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice-Trēde.
Viņa norādīja, ka 2023.gadā caur Latvijas robežkontroles punktiem no Krievijas Eiropas Savienībā (ES) ievestas vairāk nekā 535 000 tonnu graudaugu produktu, tostarp 122 000 tonnu ievests decembrī. Tādējādi no Krievijas ievestais graudaugu produktu apjoms ir par teju 200 000 tonnu lielāks nekā gadu iepriekš, kad no Krievijas ES tika ievestas 337 000 tonnu graudaugu produktu.
Vienlaikus PVD pārstāve piebilda, ka 2023.gadā šajā produktu grupā neatbilstoši sūtījumi nav konstatēti.
Viņa atgādināja, ka PVD rīcībā nav informācijas, cik no ievestajiem, Latvijas saņēmējiem sākotnēji paredzētajiem graudaugu produktiem, palika Latvijā, un cik tika izvesti uz citām ES valstīm.
Jau vēstīts, ka, pēc Zemkopības ministrijas (ZM) datiem, Latvija ir otrā lielākā Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importētāja Eiropas Savienībā (ES) aiz Spānijas.