Pagājušā gada nogalē viens no redzamākajiem Nacionālās apvienības (NA) politiķiem Jānis Iesalnieks pat divreiz pārsteidza sabiedrību. Vispirms viņš paziņoja, ka esot uzņēmies profesionālu izaicinājumu ārpus politikas, tāpēc vairs nekandidēšot uz politiskiem amatiem. Taču pēc tam atklātībā nāca Iesalnieka jaunais amats – būvdarbu līgumu vadītājs valsts uzņēmumā “Eiropas Dzelzceļa līnijas” (EDzL), kas ir “Rail Baltica” projekta īstenotājs Latvijā, stāsta LTV raidījums "de facto".
Latvijas Televīzijas raidījumam “de facto” uzņēmumā atzina, ka Iesalnieka praktiskā pieredze ar būvniecības līgumiem esot ļoti neliela, taču tādas neesot bijis arī citiem amata konkursa finālistiem, jo 3500 eiro lielā alga neesot konkurētspējīga nozarē.
EDzL ir valsts kapitālsabiedrība, kuras dibināšanas mērķis ir “Rail Baltica” publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izbūves projekta īstenošana Latvijā. Oktobrī uzņēmums, kura kapitāldaļu turētājs ir Satiksmes ministrija, publicēja sludinājumu, kurā tika meklēts Projekta ieviešanas un vadības departamenta būvdarbu līgumu vadītājs.
EDzL skaidro, ka šī vakance radās, jo viens no trim būvdarbu līgumu vadītājiem uzņēmumā aizgāja no darba. Prasības nepārprotami liecināja, ka meklē cilvēku ar pieredzi būvdarbu jomā, vēlams - starptautisku. Šo sludinājumu pamanīja arī valdības maiņas dēļ nesen bez darba palikušais Jānis Iesalnieks, iepriekšējā satiksmes ministra Jāņa Vitenberga juridiskais padomnieks.
Es jau pagājušā gada, es teiktu, sākumā sapratu, ka es nevēlos turpināt politikā karjeru. Tas, ka pēc tam mainījās valdība, faktiski tas tikai paātrināja manus plānus, kas bija jau iezīmējušies iepriekš,
intervijā “de facto” apgalvo Iesalnieks.
Nu jau bijušā politiķa tēvs Juris Iesalnieks ilgus gadus bijis Valsts dzelzceļa administrācijas direktors, tāpēc interese par dzelzceļu un satiksmes nozari vispār Iesalniekam-jaunākajam esot asinīs. Pēc tam, kad līdz ar satiksmes ministru Vitenbergu darbu zaudēja arī viss viņa birojs, Saeimā pērn nepārvēlētais Iesalnieks nolēmis, ka meklēs darbu kādā valsts kapitālsabiedrībā vai iestādē, kas būtu saistīta ar satiksmi. Palīdzību ar darba atrašanu viņš nevienam partijas biedram vai kādreizējam kolēģim ministrijā neesot lūdzis, apgalvo Iesalnieks. Viņš pērnruden aizsūtījis kādus deviņus pieteikumus dažādos konkursos.
Vakance EDzL Iesalnieka uzmanību piesaistījusi, jo šogad esot sapratis - šī esot viņa kā kvēla “Rail Baltica” projekta atbalstītāja sapņu darba vieta: “Izvērtējot šī darba sludinājuma prasības, man šķita, ka es varētu to darbu pavilkt, ņemot vērā, ka man, lai arī neliela, pieredze ar nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un būvniecību kaut kāda bija, kas arī acīmredzot apliecinājās, pildot praktisko uzdevumu, ka, nu, es sapratu, kas ir jādara šādā situācijā.”
Iesalnieka pieredze privātajā sektorā ir neilga, turklāt beidzās pirms padsmit gadiem, kad viņš kļuva par Nacionālās apvienības frakcijas konsultantu un vēlāk ieņēma dažādus politiskos amatus - kā parlamentārais sekretārs Tieslietu ministrijā, ministra padomnieks Satiksmes ministrijā, bijis arī Saeimas deputāts. 2009. un 2010. gadā Iesalnieks, kandidējot vēlēšanās, norādīja, ka ir jurists SIA “Regumino”. Šis uzņēmums joprojām apsaimnieko tirdzniecības centru “Liedags” Jūrmalā, pretī Slokas stacijai.
Kā sanācis, ka no 19 pretendentiem uz pozīciju, kurā būs jākontrolē miljardus vērtu būvdarbu līgumu izpilde, par labāko atzīts cilvēks ar, kā pats atzīst, nelielu, turklāt senu pieredzi būvniecības jomā? No EDzL personāla nodaļas vadītājas Ievas Mūrnieces skaidrojuma izriet, ka pārējie kandidāti bijuši krietni vājāki, turklāt arī viņiem neesot bijusi pieredze būvniecībā: “Es pati personālvadībā strādāju vairāk kā 20 gadus, un visus šos gadus tieši būvniecības nozarē. Tad juristi ar būvniecības kompetenci šobrīd pēc būtības tirgū nav atrodami, un, ja arī ir, viņi maksā daudz dārgāk nekā mēs spējam piedāvāt.”
Vaicāta, vai tāpēc EDzL nācās ņemt “lētāku” juristu bez būvniecības pieredzes, uzņēmuma personāla nodaļas vadītāja teic: Es negribētu noniecināt un teikt “lētāku”, bet šis savā ziņā ir risinājums, jo konkrētais darbinieks strādā projektu vadības komandā sadarbībā ar kolēģiem, kur savukārt ir arī inženieri, un viņi ar savām kompetencēm viens otru ļoti brīnišķīgi papildina.”
Mūrniece, kura pati bija konkursa komisijas sastāvā, atklāj, ka uz otro kārtu no 19 kandidātiem tika uzaicināti četri - kā jau minēts, praktiskas pieredzes ar būvniecību īsti nebija nevienam no viņiem. Izbeigt konkursu bez rezultāta EDzL tomēr neizlēma - neesot bijis ticības, ka arī garāks pieteikšanās laiks ļautu atrast spēcīgākus kandidātus: “Nē, protams, mēs vienmēr varam izbeigt konkursu, bet saprotiet: mums ir jādara darbi! Mums ir jādara darbi, un ir kādam jāstrādā. Kā jau es minēju, tas pārbaudes laiks arī parādīs, vai tās mūsu ekspektācijas uz šo darbinieku būs attaisnojušās vai nē.”
Iesalnieks domā, ka pārbaudes laiku viņš izturēs, un apgalvo, ka jaunā darbavieta neesot vien mēģinājums “pārziemot”, kamēr Nacionālā apvienība ir opozīcijā. Pēc Saeimas vēlēšanām viņš esot palicis kā pirmais aiz strīpas, taču, pat ja rastos iespēja nonākt Saeimā, tagad viņš deputāta mandātu ņemt neplānojot:
Es esmu sapratis, ka transporta nozare mani interesē un darbs tieši ilgtermiņā. Un politika ir tāda nodarbe, kas ļoti izsūc cilvēku, un ja cilvēks pārāk ilgi darbojas tikai politikā vien, tad tas sašaurina pasaules redzējumu.
Iesalnieks apgalvo, ka bijušajiem politiskajiem līdzgaitniekiem, ar vairākiem no kuriem viņš bijis kopā kopš partijas “Visu Latvijai” pirmsākumiem, par pretendēšanu uz jauno amatu paziņoja tikai tad, kad ticis tajā pieņemts.
“de facto” zināms, ka Satiksmes ministrijā par to, ka Iesalnieks kandidē uz amatu EDzL, esot zinājuši jau konkursa laikā. Pieprasījumi gan esot nākuši tikai pēc konkursa noslēguma. Kā apgalvo personāla nodaļas vadītāja Mūrniece, uzņēmums ministrijai jau esot iesniedzis visu prasīto informāciju.
Satiksmes ministrija “de facto” rakstiski norādīja, ka par EDzL valsts deleģēto uzdevumu izpildi ir atbildīga valde, kura tad arī veido komandu, ar kuru ar krietna un gādīga saimnieka rūpību var izpildīt uzņemtās saistības. Ministrija sagaidot, ka kapitālsabiedrības nodrošina godīgumu un caurspīdīgumu nodarbināto konkursos, atlasot amatiem piemērotākos kandidātus.