LTRK: "Karodziņu" likumprojektu iesniegušie deputāti melo

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izvērtējot piecu Saeimas deputātu H.Rokpelņa, A.Brigmaņa, D.Zemmera, J.Patmalnieka un A.Šuvajeva iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā" (Nr. 465/Lp14), konstatēja, ka projekta autori maldina Saeimu un sabiedrību, anotācijā norādot, ka projektam nav ietekme uz tautsaimniecību, ziņo Inese Raiba, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja.

Likumprojektam ir ietekme uz tautsaimniecību, jo tas palielinās administratīvo un finansiālo slogu uzņēmējiem, kas ticami var palielināt arī preču cenu pieaugumu patērētājiem šādu iemeslu dēļ:

1) lai nodrošinātu, ka tirdzniecības vietās ir pietiekamas kvalitātes un jaudas krāsu drukas ierīces, ir nepieciešami būtiski ieguldījumi iekārtu iegādei, kā arī šādu iekārtu ikdienas apkope, un izejmateriāli ir dārgāki salīdzinājumā ar melnbaltas drukas ierīcēm;

2) mazās tirdzniecības vietās cenu zīmes tiek sagatavotas ar roku, rakstiski norādot normatīvajos aktos paredzēto informāciju, kas nozīmē, ka arī šādām tirdzniecības vietām būs nepieciešami būtiski ieguldījumi iekārtu un citu materiālu iegādei;

3) LTRK norāda, ka ir arī tādi tirdzniecības nozares komersanti, kas ir ieviesuši elektroniskās cenu zīmes vai ir ieviešanas procesā. Šādas cenu zīmes ir tehniski limitētas, jo tajās lielākoties ir iespējams izmantot tikai 2 vai 3 krāsas. Tas nozīmē, ka izveidot tajās karogus dažādās krāsu kombinācijās ir tehniski neiespējami. Šādi komersanti ir investējuši ļoti ievērojamu līdzekļu apmēru, lai nodrošinātu elektroniskās cenu zīmes, taču likumprojektā noteiktā pienākuma ieviešana nozīmētu vēl nesamērīgas papildus investīcijas, kas nav samērīgas pret likumprojekta mērķi.

Jāatzīmē, ka arī pati likumprojekta autoru nodefinētā problēma prasa papildu diskusijas, jo:

1) jau šobrīd ir virkne strādājošu noteikumu attiecībā uz preču izcelsmes norādīšanu, kā arī patērētāju maldināšanu;

2) daudzi veikalu tīkli pēc savas izvēles īpaši izceļ vietējos produktus.

Pieņemot, ka, neraugoties uz rakstīto, tomēr pastāv risināma problēma, māc šaubas, vai izvēlētie risinājumi ir atbilstošākie - pie likumprojekta nav nekādas analīzes, ietekmes novērtējuma uz tautsaimniecību, nekādi alternatīvie risinājumi. Tas arī nepārsteidz, jo likumprojekta sagatavošanas procesā nav notikušas konsultācijas ar nozarēm, uz kurām regulējums tieši attiecas, kas savukārt neatbilst labas likumdošanas praksei.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš: "Skumji, ka tā vietā, lai mēs kopīgi domātu un rastu risinājumus tam, kā Latvijas ekonomikai sākt ķert rokā kaimiņus, mēs visi tērējam laiku ar šādiem nesamērīgi dārgiem, tautsaimniecību apgrūtinošiem risinājumiem šķietamai problēmai."