Labklājības ministrija (LM) turpinās atbalstīt Pusaudžu resursu centra (PRC) sniegtos pakalpojumus atkarībā nonākušiem pusaudžiem, šodien centra rīkotajā pasākumā sacīja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).
Šī gada vasarā PRC tika ieviesta jauna programma augsta riska pusaudžiem - dialektiski biheiviorālās terapijas programma (DBT). Programma tiek īstenota ar LM finansējumu, un papildina Atkarības risku mazināšanas (ATK) programmu, kuru LM atbalsta jau sesto gadu. DBT programmā ir pusaudži, kuriem ir kompleksa, pārklājoša simptomātika, kas var izpausties kā emociju regulācijas grūtības, attiecību problēmas gan ģimenē, gan ārpus tās, uzvedības traucējumi, atkarību izraisošo vielu lietošana un citas.
PRC valdes priekšsēdētāja Liene Dambiņa atzina, ka sākuma viņai bija bažas, vai speciālisti būs gatavi sniegt šādu pakalpojumu, jo var gadīties, ka ieraugot kāda ir reālā situācija augsta riska pusaudžu vidū, viņi varētu netikt galā un attiekties. Turklāt kopumā ir tikai 20 speciālisti, kas šādu pakalpojumu sniedz, un uz katru PRC filiāli ir aptuveni trīs tādi.
Vienlaikus pasaules dati rādot, ka nemaz tik daudz bērnu motivācijas trūkuma dēļ neiziet DBT programmu pilnībā, un tādu ir aptuveni 50%. Taču Dambiņa norādīja, ka Latvijā situācija ir krietni iepriecinošāka, jo šādu pusaudžu nemaz tik daudz neesot.
Kopumā šogad ATK programmas ietvaros palīdzība sniegta vairāk nekā 2600 pusaudžiem, no kuriem 430 jaunieši palīdzību saņēma ilgstoši, vairāk četru 4 mēnešu garumā. Savukārt DBT programmā šogad tika uzņemti 52 pusaudži, bet rindā uz to jau ir vairāk nekā 20 augsta riska pusaudži. 69% pusaudžu sadarbības noslēgumā ir sasnieguši visus izvirzītos mērķus, un PRC dati rāda, ka labākus rezultātus sasniedz tie pusaudži, kuru vecāki iesaistās PRC programmā kopā ar savu bērnu.
Vienlaikus PRC šī gada dati liecina, ka šogad pusaudžu vidū ir samazinājusies alkohola lietošana. Ja pērn alkoholu lietoja 11,4% pusaudžu, tad šogad 9,81%. Tāpat samazinājusies arī psihotropo vielu lietošana no 0,79% pērn uz 0,5% šogad. Savukārt narkotisko vielu lietošana pieaugusi no 4,92% pērn uz 7,9% šogad. Pieaugusi arī toksisko vielu lietošana - no 10,96% uz 15,79% šogad.
Dambiņa stāstīja, ka pusaudžiem, kuri uzņemti DBT programmā, mēdz būt uzvedības traucējumi, attiecību grūtības, trauksme, depresija, zemāka funkcionēšana. Ar to viņi atšķiras no citu programmu pusaudžiem, kuriem ir mazāk grūtību. Viņa arī vērsa uzmanību, ka DBT programmā uzņemto pusaudžu grūtības ir arī smagākas nekā citiem, jo komplektā pie uzvedības traucējumiem nāk arī vielu lietošana, ir zema motivācija, bezcerība, konflikti ģimenē, trūkst vecāku atbalsta vai nav attiecību ar vienaudžiem.
Dambiņa atzina, pusaudži paši reti vēršas pēc palīdzības, tomēr to skaits ir salīdzinoši liels. Mēnesī tādu ir aptuveni 30-40%, kas ir daudz, ņemot vērā, ka bieži vien pusaudži nav ieinteresēti vai arī nevēlas atzīt, ka viņiem ir problēmas. Lielāko daļu pusaudžu programmā piesaka vecāki, atsevišķos gadījumos arī draugi, kas pamanījuši, ka ar pusaudzi, kaut kas nav kārtībā, skolotāji vai skolu psihologi.
PRC vadītāja, bērnu psihiatre Anete Masaļska norādīja, ka šobrīd DBT programmu neviens jaunietis pilnībā pabeidzis nav, taču no starpizvērtējuma (trīs mēnešus no programmas sākšanas) redzamas būtiskas, pozitīvas tendences- samazinās atkarību izraisošo vielu lietošanas biežums un patērētais daudzums, paškaitējuma epizodes tiek pilnībā pārtrauktas vai samazinās vismaz divas reizes, redzamas tendences samazināties pusaudža apjukumam par sevi, uzlaboties attiecībām ar citiem. Tāpat ir labāka emociju regulācija un vairāk prosociālas uzvedības, uzlabojas vecāku - pusaudža attiecības, kopīgi apmeklējot grupu nodarbības.
Savukārt labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) uzsvēra, ka DBT programma ir viena no programmām, kur būtu jāpriecājas nevis par to, ka pakalpojuma saņēmēju skaits pieaug, bet gan par to, ka jauniešu skaits, kuriem nepieciešams atbalsts atkarību pārvarēšanai samazinās. Viņš pauda, ka pakalpojums ir nepieciešams un LM turpinās sniegt atbalstu, nodrošinot jaunā pakalpojuma nepārtrauktību.
"Šobrīd sākotnējais finansējums gadā, kad ir nepieciešams, ir 350 000 eiro, mums šobrīd ir pieejami aptuveni 90 000 eiro, kas ir pietiekoši minimums trīs mēnešiem, lai pa to laiku varētu rast risinājumu, kā nodrošināt pakalpojumu tālāk," aģentūrai LETA sacīja ministrs.