Kiršteins ierosināja ieviest "kara nodokli" uzņēmumiem, kas veic tirdzniecību ar Krieviju; Komisija ideju noraida
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vairākums šodien noraidīja opozīcijā esošās Nacionālās apvienības deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikumu ieviest "kara nodokli" uzņēmumiem, kas veic tirdzniecību ar Krieviju.
NA cits politiķis Imants Parādnieks komisijas sēdē norādīja, ka starptautiskās sankcijas nav visaptverošas, tāpēc attiecīgajām kompānijām nav liegts tirgoties ar Krieviju. Tāpēc risinājums būtu uzlikt attiecīgu nodokli šiem Krievijas kara pret Ukrainu sponsoriem.
Opozīcijas deputāts Māris Kučinskis (AS) aicināja koalīciju Kiršteina priekšlikumu "nenolikt malā" un mēģināt atbalstīt.
Komisijas sēdē izskanēja, ka Finanšu ministrija (FM) atbalsta deputātu ētiskos argumentus, taču norāda uz vairākām problēmām ar konkrētajiem priekšlikumiem, kāpēc to pārstrādāšanā būtu jāiegulda darbs. FM uzsvaru liekot uz patērētāja izvēli nepirkt no Krievijas ievestos produktus.
Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs (JV) skaidroja, ka šāds nodoklis būtu jānosaka starptautiskā līmenī, lai tas būtu efektīvs. Kā piemēru politiķis minēja to, ka Somijā, neraugoties uz vairāku robežas šķērsošanas vietu slēgšanu, uzņēmēji turpinot tirgoties ar Krieviju. Ja Latvija noteiktu Kiršteina rosināto nodokli, tas netraucētu mūsu valsts uzņēmējiem pārreģistrēties uz Somiju, lai turpinātu tirdzniecību ar Krieviju, uzskata Reirs.
Kā ziņots, Kiršteina priekšlikums grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā paredz ieviest nodokļa piemaksu jeb "kara nodokli" uzņēmumiem, kas eksportē preci uz Krieviju, kas importē preci no Krievijas, un uzņēmumiem par Latvijas teritorijā realizēto preci no ražotāja, kas iekļauts Krievijas izraisītā kara "sponsoru" sarakstā.
"Kara nodokļa" piemaksas apmērs uzņēmumam tiktu aprēķināts, piemērojot 10% likmi visu Ministru kabinetā noteikto preču kopējam apgrozījumam, ko realizē vai eksportē uzņēmums.
Kiršteina ieskatā, Krievijas izvērstajam karam Ukrainā turpinoties, smagas sekas izjūt Latvijas un visas Eiropas Savienības tautsaimniecība, kā arī to izjūt katrs personīgi, jo ir vērojams degvielas, enerģijas izmaksu un pārtikas cenu būtisks pieaugums.
"Pārsteidzoši liela daļa ietekmīgāko Rietumu un arī Ķīnas uzņēmumu joprojām aktīvi darbojas un pelna agresorvalsts tirgū, vienlaicīgi gūstot ienākumus arī citās valstīs. Šāda situācija tādām kompānijām nodrošina būtiskas priekšrocības un lielākas peļņas iespējas," uzskata opozīcijas deputāts.
Pēc politiķa vārdiem, esot daudz uzņēmumu, kuri gūst "astronomisku, neplānotu un necerētu" peļņu ne tikai kara rezultātā, bet arī Krievijā. Tas savukārt nozīmējot, ka šie uzņēmumi palīdz pildīt Krievijas valsts budžetu ar saviem nodokļiem. Lai nepieļautu ne mazāko iecietību pret tiem, kas tādā vai citādā veidā faktiski finansē karu, ir nepieciešams īpašs regulējums ar finansiālu ietekmi uz šāda veida uzņēmējdarbību, uzsver Kiršteins.