Ceturtdiena, 22.februāris

redeem Adrians, Ārija, Rigonda

arrow_right_alt Politika

Kariņa speciālie avioreisi: Valsts kancelejas paskaidrojumi nepārliecinoši

© Dmitrijs SUĻŽICS, MN

Bijušais premjers Krišjānis Kariņš (JV) speciālos avioreisus jeb tā sauktās “privātās lidmašīnas” pēdējo trīs gadu laikā ir izmantojis 18 ārvalstu braucieniem. Par 32 lidojumiem no valsts budžeta samaksāti vairāk nekā 600 tūkstoši eiro. Izpētot Valsts kancelejas sniegtos datus, Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” gan neguva pārliecību par šādu tēriņu lietderību katrā no reisiem. Piemēram, vairākos gadījumos izskatās, ka dārgie lidojumi izmantoti, lai Kariņš varētu Latvijā atgriezties piektdienas vakarā.

Pirmā informācija par Krišjāņa Kariņa izmantotajiem speciālajiem avioreisiem parādījās oktobra beigās “Latvijas Avīzē” - tiesa gan, tikai par šo gadu. Vēlāk opozīcijā esošais “Apvienotais saraksts” uz savu pieprasījumu no Valsts kancelejas saņēma vispārīgu informāciju par ilgāku periodu. Publiski kļuva zināms, ka šādus avioreisus kopš 2021. gada Kariņš izmantojis 18 vizītēs, kopumā par tiem samaksāti 613 tūkstoši eiro, kā arī tika nosauktas 12 valstis, kas bijušas braucienu mērķi.

“de facto” vēl pirms valsts svētkiem Valsts kancelejai lūdza sniegt precīzu informāciju par lidojumu mērķiem, datumiem, premjera apmeklētajiem pasākumiem un katra reisa izmaksām. Atbilde atnāca pēc nepilnas nedēļas. Izrādījās, ka valsts budžeta apmaksātos līgumreisos ekspremjers ir lidojis 32 reizes, jo tikai četros gadījumos privātā lidmašīna izmantota vienā virzienā. Visas pārējās 14 reizes dārgie lidojumi izmantoti gan turpceļā, gan atgriežoties Rīgā.

Krišjāņa Kariņa speciālo avioreisu karte:

1. Rīga-Portu un atpakaļ 07-08.05.2021. 45 000 EUR

2. Rīga-Ļubļana un atpakaļ 05-06.10.2021. 33 200 EUR

3. Rīga-Berlīne un atpakaļ 10.11.2021. 27 000 EUR

4. Rīga-Parīze un atpakaļ 01.12.2021. 39 600 EUR

5. Rīga-Varšava un atpakaļ 19.01.2022. 26 000 EUR

6. Rīga-Berlīne un atpakaļ 10.02.2022. 31 470 EUR

7. Rīga-Brisele un atpakaļ 17-18.02.2022. 28 050 EUR

8. Rīga-Parīze un atpakaļ 10-11.03.2022. 44 150 EUR

9. Rīga-Londona un atpakaļ 14-15.03.2022. 42 960 EUR

10. Bratislava-Rīga 02.06.2022. 14 337 EUR

11. Hāga-Rīga 14.06.2022. 29 500 EUR

12. Rīga-Kopenhāgena un atp. 30.08.2022. 37 400 EUR

13. Rīga-Berlīne un atpakaļ 04.09.2022. 42 600 EUR

14. Rīga-Prāga un atpakaļ 06-07.10.2022. 36 250 EUR

15. Žešova-Rīga 17.03.2023. 20 205 EUR

16. Rīga-Kišiņeva un atpakaļ 01.06.2023. 35 383 EUR

17. Rīga-Londona 20.06.2023. 30 775 EUR

18. Rīga-Brisele un atpakaļ 17-18.07.2023. 49 950 EUR

Kopā: 613 830 EUR

“de facto” izpētītais liecina, ka, piemēram, šogad jūnija sākumā uz Eiropas Politiskās kopienas sanāksmi Kišeņevā un atpakaļ Kariņš devās biznesa lidojumu aviokompānijas “VistaJet” gaisa kuģī “Cessna 560XL Citation XLS+”. Tas izmaksāja 35 tūkstošus eiro. Savukārt 20. jūnijā, tūlīt pēc valdības sēdes vadīšanas Kariņš devās uz Ukrainas atjaunošanai veltītu konferenci Londonā. Sešu cilvēku delegācijas lidojums firmas “SmartWings” lidmašīnā “Cessna 680 Citation Sovereign+” izmaksāja 30 tūkstošus eiro.

Valsts kanceleja vairākām vizītēm klāt pievienoja arī skaidrojumu par to, kāpēc bija nepieciešams izmantot speciālos lidojumus. Daži izklausās diezgan pamatoti, piemēram, pēkšņs bijušās Vācijas kancleres Angelas Merkeles vai Francijas prezidenta Emanuēla Makrona uzaicinājums, saspringtā drošības situācija neilgi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, uzņemošās valsts lidostas slēgšana komercreisiem samita dēļ vai vairāku vizīšu virkne, pēc kuras premjers citādi nepagūtu atgriezties Rīgā, lai tur uzņemtu augstus ārvalstu viesus.

Tomēr vairākos gadījumos pamatojumu specreisu izmantošanai Valsts kanceleja nesniedza vispār, bet citos tas nebija pārliecinošs. Piemēram, tie izmantoti, atgriežoties no neformālajām Eiropadomēm piektdienas vakarā, lai gan krietni lētāk būtu pārnakšņot viesnīcā un atlidot ar komercreisu sestdien. Tāpat ne vienmēr ir skaidrs, vai Kariņam nebija iespējas lidot uz pasākumu iepriekšējā vakarā, piemēram, izmantojot savienotos reisus, ja tiešo reisu nav vai tie ir neizdevīgā laikā. Tāpat nav pārliecības, vai pirms lēmuma par specreisa pasūtīšanu apsvērta premjera kalendāra pārplānošana, atsakoties no kādiem pasākumiem Rīgā.

“de facto” intervija ar tagadējo ārlietu ministru Kariņu notika vēl pirms informācijas saņemšanas no Valsts kancelejas, tāpēc par konkrētiem lidojumiem iztaujāt viņu nevarēja. Tomēr zināmus secinājumus varēja izdarīt no ierakstiem Kariņa publiskajā darba kārtībā, kas liecina - daudzi no pasākumiem, uz kuriem lidots ar specreisiem, Valsts kancelejai nebija negaidīts notikums.

“Neformālās Eiropadomes - bija tāds laiks, kad absolūti nevarēja prognozēt, kad tās beigsies. Un komercreisi, teiksim... Viņi negaida. Un tas pamatā nozīmē vēl vienu lieku dienu drošības labad, lai varētu...,” intervijā “de facto” pauda Kariņš. Uz norādi, ka nereti šie pasākumi ir ielikti ceturtdienās un piektdienās, tāpēc varbūt patiesais iemesls specreisiem bijusi nevēlēšanās atgriezties sestdienā un brīvdienas veltīt ceļošanai atpakaļ, bijušais premjers atbild: “Es vēlreiz atkārtoju: vai varētu darīt citādāk? Droši. Vai vajadzētu darīt citādāk? Tas ir izsverams jautājums.”

Kariņš vairākkārt uzsver, ka par lidojumu izmaksām neesot zinājis un domājis, jo koncentrējies uz vizīšu saturu: “Ja man ir viena kļūda, ko es varētu saredzēt, ir tas, ka tajā laikā man likās, ka tas svarīgākais ir saturs - tikt, runāt, pārliecināt. Kā es pārliecināšu, kā mēs dabūsim pretgaisa aizsardzību Latvijā, kā mēs dabūsim lielāku karaspēku Latvijā, kā mēs dabūsim lielāku atbalstu Ukrainai, lai, dievs pasarg’, tas karš neiet tālāk? Es nepietiekami padomāju par to, vai katrs solis... Un es nesēdēju un tiešām nerēķināju, es līdz šai dienai nezinu konkrētās izmaksas, jo tad būtu jārēķina. Nu, tur ir delegācija, pieci, seši, septiņi, astoņi cilvēki - aizlidot, tad cik vēl papildus naktis viesnīcā, un tad jāmēģina to visu izsvērt naudā...”

Uz norādi, ka nez vai bieži būtu tā, ka laikus nopirktām komercreisa biļetēm pa Eiropu un iepriekš rezervētai naktij vidusmēra viesnīcā desmit cilvēku delegācijas izmaksas pārsniegtu 20 tūkstošus eiro - tik vidēji maksā specreiss vienā virzienā -, Kariņam ir pretarguments. Tam visam klāt būtu jāpieskaita arī patērētais laiks, un to, kā noteikt laikam cenu, ekspremjers nezinot.

Valstij visdārgāk izmaksāja Kariņa šī gada divi pēdējie speciālie lidojumi: uz Briseli un atpakaļ par 49 950 eiro. Eiropas savienības samits ar Latīņamerikas un Karību valstu kopienu notika šogad 17. un 18. jūlijā - pirmdien un otrdien. Valsts kanceleja apgalvo, ka par speciālā reisa izmantošanu izlemts, jo “līdz pat pēdējam brīdim” nebija informācijas, vai samits notiks vienu dienu vai divas. Tas gan neizskaidro, kāpēc piecu cilvēku delegācija nevarēja uz Briseli atlidot jau svētdien vai izmantot pirmdienas rīta komercreisu. Arī atpakaļceļa biļetes, visticamāk, varēja nopirkt uz trešdienas rītu - tas gan nozīmētu, ka Kariņa ieplānotais atvaļinājums sāktos dienu vēlāk.

“de facto” norāda, ka īpatnēji izskatās arī pagājušā gada 4.septembra, svētdienas, lidojums uz Berlīni un atpakaļ. Kariņš kopā ar Igaunijas un Lietuvas premjerministrēm tur saņēma Frīdriha Hajeka fonda balvu par brīvā tirgus ekonomikas konsekventu aizstāvību, sniedza vienu interviju un tikās ar vienas Bundestāga frakcijas vadītāju. “Lidojumu pieejamība bija apgrūtināta, tāpēc tika izvēlēts speciālais reiss,” par 42 tūkstošus eiro izmaksājušo braucienu skaidro Valsts kanceleja.

Tagadējā premjere Evika Siliņa (JV) savulaik bija Kariņa parlamentārā sekretāre, taču lidojumu ziņā viņa sola rīkoties pieticīgāk un bez ārkārtējas vajadzības ar specreisiem nelidot. Tomēr pārlieku kritizēt savu priekšteci, tagadējo ārlietu ministru Kariņu viņa nesteidz: “Iespējams, ir grūti saprast, kāpēc valdības vadītājs ir izvēlējies darīt šādi vai vēl kaut kā, bet viennozīmīgi skaidrošana palīdz. Izstāstīt, kādi lēmumi pieņemti, varbūt Latvijai tie ir būtiski, un rezultātā tās izmaksas Latvijai ir adekvātas. (..) Esmu arī lūgusi Kariņa kungu pašu varbūt vēlreiz arī mēģināt izstāstīt pašam, kāpēc tāda pieeja ir bijusi. Bet attiecībā uz pārkāpumiem... Es neredzu šobrīd, ka kaut kas būtu pārkāpts no likuma puses. Es domāju, ka līdz šim nekas neliecina, ka likums būtu pārkāpts un man būtu jāprasa kaut kādas atbildības no Kariņa kunga. Bet tas, ka skaidrošana ir nepieciešama, tas ir skaidrs.”

Jau tagad ir zināms, ka opozīcija šim jautājumam nav atmetusi ar roku. Lai gan pirmo pieprasījumu Ministru prezidentei Saeima noraidīja, “Apvienotais saraksts” ir iesniedzis jaunu, kurā par Kariņa lidojumiem uzdod krietni detalizētākus jautājumus nekā iepriekš. Kuluāros šīs tēmas parādīšanos nesaista ar opozīciju, bet gan ar “Jaunās Vienotības” iekšējo konkurenci saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu tuvošanos.

Pēc iepazīšanās ar Valsts kancelejas sniegtajiem datiem par Kariņa lidojumiem, “de facto” vēlējās uzdot jautājumus arī tās direktoram Jānim Citskovskim, lai saprastu, kuram īsti pieder galavārds komandējumu plānošanā. Piemēram, kurš izlemj, ka neskaidrība par precīzu pasākuma laiku ir pamatots iemesls vairākas reizes dārgāka privātā reisa izmantošanai - premjers, viņa birojs vai ierēdņi. Tomēr Citskovskis šonedēļ interviju sniegt nevarēja, jo bija komandējumā Francijā.