Pret Baltijas valstīm tiek pielietoti hibrīdkara elementi, lai palielinātu spriedzi reģionā, uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV), kurš piektdien piedalījās Tallinā notiekošajā 29.Baltijas Padomē.
Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā, Kariņš pateicās Lietuvai un Igaunijai par sniegto atbalstu Latvijai, saskaroties ar nelegālās migrācijas plūsmas pieaugumu uz robežas. Pēc Latvijas ārlietu ministra paustā, pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā Baltijas valstu sadarbība iekšlietās ir ārkārtīgi svarīga. Viņš aicināja saglabāt modrību un turpināt strādāt ciešā koordinācijā.
Uzrunājot Baltijas Padomes delegātus, ministrs izteica pateicību Igaunijai par veiksmīgo prezidentūru Baltijas Ministru padomē un Baltijas Asamblejā. Kariņš atzinīgi novērtēja Baltijas Asamblejas ilggadējo ieguldījumu Baltijas valstu kopīgo mērķu sasniegšanā.
"Atbalsts Ukrainai un centieni saukt pie atbildības Krieviju, reģionālā drošība un sadarbība robežapsardzībā, vēršoties pret hibrīduzbrukumiem, enerģētikas un transporta infrastruktūras attīstība ir Baltijas valstu galvenās prioritātes," uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs.
29.Baltijas Padomes noslēgumā Baltijas Asamblejas prezidents Timo Suslovs un Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna parakstīja kopīgo paziņojumu par Baltijas valstu sadarbības būtiskākajiem jautājumiem šogad un prioritātēm 2024.gadā.
Latvijas un Igaunijas ārlietu ministri piedalījās arī Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju Valodu balvas pasniegšanas ceremonijā. Šogad Valodu balvu pasniedza izdevniecībai "Hea Lugu" par 2022.gadā izdoto latviešu dzejas antoloģiju "Introvertu balle".
Kariņš norādīja, ka Valodu balva ir nozīmīga tradīcija Latvijas un Igaunijas attiecībās. Pēc Latvijas ārlietu ministra paustā, veicinot interesi par otras valsts valodu un kultūru, tiek stiprināta savstarpējā izpratne un draudzīgās attiecības.
Ministrs uzsvēra, ka antoloģijas "Introvertu balle" iznākšana igauņu valodā ir svarīgs notikums Latvijas un Igaunijas attiecībās un kultūras dzīvē - iepriekšējā un kopš neatkarības atgūšanas vienīgā antoloģija tika izdota 1997.gadā.
Baltijas Ministru padome (BMP) ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdību sadarbības institūcija, kas izveidota 1994.gada 13.jūnijā. BMP uzdevums ir nodrošināt sadarbības nepārtrauktību valstu izpildvaru līmenī. BMP prezidējošās valsts statuss Baltijas valstu vidū tiek mainīts ik pēc gada. Baltijas Padome ir Baltijas Asamblejas (BA) un BMP Sadarbības padomes kopīga sanāksme, kuras laikā Sadarbības padomes priekšsēdētājs sniedz atskaiti par gada laikā paveikto.
Savukārt nākamās prezidējošās valsts ārlietu ministrs informē par nākamās prezidentūras prioritātēm un plānotajiem darbiem, kas tiek iekļauti Baltijas Padomes kopīgajā paziņojumā. BMP Sadarbības padomē darbojas Baltijas valstu ārlietu ministri. Padomes pienākums ir Baltijas valstu sadarbības vispārēja koordinācija. Šogad prezidējošā valsts BMP un BA ir Igaunija, 2024.gadā prezidējošā valsts būs Lietuva.
Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju Valodu balva tiek pasniegta kopš 2010.gada. Apbalvojuma mērķis ir abu valstu divpusējās sadarbības stiprināšana, veicinot latviešu un igauņu valodu apguvi un izmantošanu, latviešu-igauņu un igauņu-latviešu tulkotāju aktivitāti daiļliteratūras, politisko, zinātnisko un citu tekstu tulkošanā, kā arī sekmēt latviešu un igauņu valodu pētnieku un valodas skolotāju ieguldījumu latviešu valodas popularizēšanā Igaunijā un igauņu valodas popularizēšanā Latvijā.
Valodu balvas vērtība ir 3000 eiro un tās fondu veido vienlīdzīgi Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju ieguldījumi. Antoloģijā "Introvertu balle" apkopota 18 latviešu dzejnieku dzeja, ko atlasījuši un igauņu valodā atdzejojuši dzejnieki "Kontra" jeb Margus Konnula un Miks Viesturs Grīns.