Patlaban nav plānots izslēgt kādu no "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas posmiem un samazināt projekta tvērumu, aģentūrai LETA sacīja Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji.
SM pārstāvji papildināja, ka kopā ar projektā iesaistītām pusēm ministrija meklē Latvijai izdevīgāko risinājumu darbu secībai un prioritizēšanai, lai nodrošinātu savienojumu starp Baltijas valstīm saskaņā ar Eiropas transporta tīkla (TEN-T) regulas prasībām.
Ministrijas pārstāvji uzsvēra, ka patlaban nenotiek diskusijas par kāda "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras posma izslēgšanu, bet par būvniecības procesa sadalīšanu fāzēs, nodrošinot iespējami lielākos sociāli ekonomiskos ieguvumus jau "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras darbības sākuma posmā.
Tāpat SM pārstāvji informēja, ka decembra vidū plānots iesniegt Ministru kabineta ziņojumu par Latvijas vēlamo projekta ieviešanas programmu.
Šobrīd norit darbs pie "Rail Baltica" projekta atjaunoto izmaksu un ieguvumu analīzes, lai atkārtoti novērtētu projekta sociālekonomiskos ieguvumus, apzinātu turpmākajos gados nepieciešamo finansējumu un optimizētu projekta īstenošanu,
informēja SM pārstāvji.
SM pārstāvji arī norādīja, ka paralēli kopuzņēmuma AS "RB Rail" vadībā kopā ar pārējiem projekta ieviesējiem Baltijas valstīs notiek diskusijas par projekta ieviešanas programmu un darbu secības scenārijiem, lai ar pieejamo un nākotnē plānoto finansējumu ieviestu funkcionējošu un tehniskajām prasībām atbilstīgu Eiropas sliežu platuma ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūru, kas savieno Baltijas valstis ar Poliju (Varšavu) līdz 2030.gadam.
Tāpat SM vadība iesaistās diskusijās un seko līdzi procesam, lai vienotos par Latvijai vēlamo "Rail Baltica" projekta ieviešanas scenāriju līdz 2030.gadam.
Ministrijā uzsvēra, ka satiksmes ministrs vairākkārtēji ir uzsvēris, ka prioritāri aizstāvēs Latvijas intereses un scenārijs ar "Rail Baltica" ātrvilciena neiebraukšanu Rīgā nav pieņemams.
Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.