Trešo reizi noraujot domes sēdes norisi, Rēzeknē pavērta iespēja domes atlaišanai [papildināts]

Šodien trešo reizi pēc kārtas kvoruma trūkuma dēļ nenotika paredzētā Rēzeknes domes sēde.

Sēdi vadīja atstādinātā mēra Aleksandra Bartaševiča vietnieks Aleksejs Stecs ("Kopā Latvijai"), kurš konstatēja kvoruma trūkumu, kā arī ziņoja par vairāku pozīcijas deputātu neierašanās iemesliem un nosauca nākamās sēdes datumu - 29.novembri.

Uz sēdi no 13 pašvaldības deputātiem bija ieradušies pieci opozīcijas deputāti un Stecs.

Deputāti Vladimirs Bogdanovs, Igors Sergejevs, Aleksejs Grehovs un Aleksandrs Bartaševičs paziņojuši, ka viņiem ir darba nespējas lapas, cita iemesla dēļ nav ieradušās Olga Strode un Kristīne Kokoreviča, bet Aleksandrs Irišins nav informējis domi par neierašanās iemesliem. Visi deputāti pārstāv partiju "Kopā Latvijai".

Aģentūrai LETA vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV), komentējot ceturtdienas Rēzeknes domes sēdi, pieļāva, ka sēdes vadītājs šodien sēdi varēja nesasaukt vai sasaukt citā laikā, ja viņš zināja, ka tai nebūs kvoruma, ņemot vērā, ka četriem domes deputātiem ir darba nespēja, diviem citi attaisnoti iemesli un viens nebija paziņojis par neierašanās iemeslu. "Tas, ka četriem deputātiem ir darba nespēja, ir jauna informācija, un tā varētu liecināt, ka deputāti tomēr ir satraukušies par domes sēžu norisi," pauda Bērziņa.

Viņa informēja, ka vakar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē panākta vienošanās, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija līdz 22.novembrim sagatavo likumdošanas normu, kas gadījumā, ja kādu iemeslu dēļ dome nevar sanākt uz sēdi kvoruma dēļ, ir jābūt īpašam regulējumam, ar ko iespējams samazināt kvorumu domes sēdes sasaukšanai un lēmumu pieņemšanai. "Ministrijas juristi ir apņēmības pilni šādu regulējumu nodefinēt, un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) ir solījis šo normu virzīt izskatīšanai Saeima sēdē pirmajā lasījumā jau pēc nedēļas, kā arī noteikt likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtā jeb divos lasījumos," pauda Bērziņa.

Viņa skaidroja, ka Rēzeknes pašvaldības steidzamākais darbs ir pašvaldības stabilizācijas plāna apstiprināšana, kas ir jāpieņem deputātiem.

Kā LETA jau ziņoja, kvoruma trūkuma dēļ nenotika Rēzeknes domes sēdes 2.novembrī un 10.novembrī.

Atbilstoši Pašvaldību likumam domes sēde notiek, ja tajā piedalās vairāk nekā puse domes deputātu (kvorums). Sēdes vadītājs pārliecinās par kvorumu pirms katra balsojuma. Ja nav kvoruma, sēdes vadītājs sēdi slēdz vai pārtrauc.

Ja uz atkārtotu domes sēdi deputāti nav ieradušies pietiekamā skaitā, sēdes vadītājs informē par to vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru triju darbdienu laikā pēc dienas, kurā vajadzēja notikt atkārtotai domes sēdei.

Tāpat Saeima ar likumu var atlaist domi, ja tā nav spējīga pieņemt lēmumus saistībā ar to, ka trijās domes kārtējās sēdēs pēc kārtas nepiedalās noteiktais skaits deputātu (kvorums).

Pēc nenotikušās sēdes 10.novembrī Rēzeknes domes valdošās politiskās partijas "Kopā Latvijai" valde izplatīja paziņojumu, kurā pauda vēlmi paātrināt domes atlaišanas procesu un startēt jaunās vēlēšanās nākamgad.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) pēc Rēzeknes pašvaldības apmeklējuma 10.novembrī aicināja Rēzeknes domes deputātus atsākt darbu vai nolikt deputātu mandātus.

Ministre aģentūrai LETA pauda, ka pašlaik esot grūti saprotama iedzīvotāju ievēlēto deputātu rīcība, neapmeklējot domes sēdes. Ja deputāti atsakās pildīt savus pienākumus, viņiem būtu jānoliek deputātu mandāti, ļaujot šo amatu ieņemt nākamajiem, kuri ir vēlēšanu sarakstā un vēlas strādāt.

Viņa atzina, ka, nenotiekot trīs domes sēdēm, ir iespējams rosināt Saeimai lemt par domes atlaišanu, taču tas nav jādara obligāti, ja pašvaldība ir spējīga turpināt sniegt pakalpojumus un funkcionēt.